Kā informē muzeja pārstāvji, diskusija tiek rīkota, pieminot Černobiļas atomelektrostacijas kodolkatastrofas 35. gadskārtu. Diskusija tiks straumēta LNVM Tautas frontes muzeja "Facebook" lapā.
Diskusijā aicināti piedalīties Jura Podnieka filmēšanas grupas skaņu režisors Anrijs Krenbergs, bijušais Latvijas Valsts prezidents, ķirurgs un Černobiļas AES kodolkatastrofas likvidators Valdis Zatlers, Pasaules Dabas fonda Latvijā valdes priekšsēdis Uģis Rotbergs, Latvijas savienības "Černobiļa" valdes priekšsēdētājs Černobiļas AES kodolkatastrofas likvidators Arnolds Ārvaldis Vērzemnieks, Latvijas savienības "Černobiļa" biedri, Černobiļas AES kodolkatastrofas likvidatori Gundars Šulcs un Gunārs Opmanis.
1986. gada 25. aprīlī V. I. Ļeņina vārdā nosauktajā Černobiļas AES ceturtajā reaktorā bija paredzēti remontdarbi. To laikā arī tika veikts eksperiments, kurā galvenās elektroenerģijas padeve tika atslēgta un papildu elektroenerģijas padeve tika pieslēgta no rezerves sistēmām. Eksperiments beidzās traģiski – 26. aprīlī pulksten 1.23 pēc vietējā laika AES notika avārija. Divu sprādzienu rezultātā tika iznīcināta ceturtā energobloka aktīvā zona un reaktora jumts. Gaisā pacēlās radioaktīvs mākonis.
No Latvijas katastrofas seku likvidēšanas darbos nosūtīja vairāk nekā 6000 vīriešu. 1993. gada 8. februārī jau atjaunotajā Latvijas valstī tika izveidota Latvijas savienība "Černobiļa". Tās mērķis ir aizstāvēt un pārstāvēt Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieku intereses Latvijā, organizēt palīdzības sniegšanu cietušajiem un viņu bērniem, veicināt invalīdu ārstēšanu un rehabilitāciju, pilnveidot normas par Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieku un cietušo personu sociālo aizsardzību.
Pirms vairāk nekā trīs desmitgadēm notikusī kodolkatastrofa turpina ietekmēt tūkstošiem cilvēku ikdienu vēl šodien. Diskusija tiks pārrunāts, kā neuzmanību virkne, neprasmīga uzraudzība un drošības protokolu pārkāpumi var novest cilvēci pie iznīcības sliekšņa. Vienlaicīgi tas ir jautājums par padomju totalitārā un līdzīgo slēgto režīmu bīstamību planētai, par valstu vadītāju atbildību iedzīvotāju informēšanā un glābšanā.
1986. gada 30. aprīlī laikrakstā "The New York Times" tika publicēts raksts "Padomju valsts, ziņojot pat AES katastrofu, meklē palīdzību ārzemēs, lai cīnītos pret reaktora ugunsgrēku". Toreizējais Padomju Savienības līderis Mihails Gorbačovs katastrofas faktu pirmo reizi publiski atzina tikai 14. maijā.
2021. gadā LNVM Tautas frontes muzejs veido sarunu ciklu "Trešā atmoda. 1991. gads. Atbrīvošanās", turpinot sadarbību ar Konrāda Adenauera fondu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
