LNMM atjaunotās ēkas apmeklējumu skaits sasniedzis teju miljonu  (5)

Daļa no apmeklētājiem bijuši bērni un jaunieši – kā informē LNNM pārstāvji, piecu gadu laikā muzeja galveno ēku apmeklējuši 79 273 skolēni grupās.

Tāpat šajā laikā daudzi interesenti vēlējušies atzīmēt svinīgus notikumus savā dzīvē, piemēram, 711 jaunlaulātie iemūžinājuši kāzu dienu un pieci pāri pat salaulāti muzeja telpās.

Piecu gadu laikā muzejā notikušas 56 izstādes, no kurām lielāko apmeklējumu sasniegušas: 2016. gadā – līdz šim vērienīgākā pazīstamā mākslinieka Miervalža Poļa darbu skate "Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība" (85 601 apmeklējums) un viens no Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem – izstāde "Janis Rozentāls (1866–1916). Māksla un tehnika" (56 593 apmeklējumi), kā arī Latvijas valsts simtgades notikums 2018./2019. gadu mijā – tikšanās ar spilgtāko portretu izlasi vesela gadsimta griezumā izstādē "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme" (33 588 apmeklējumi).

LNMM direktore Māra Lāce saka : "Pieci gadi ir bijuši ļoti dinamiski un aktīvi, kad mūs priecēja skatītāju lielā atsaucība un interese. Šobrīd pandēmijas uzspiestais klusums ir mulsinošs. Mēs saprotam, ka esam pilnīgi citā situācijā nekā pirms pieciem gadiem. Apzināmies, ka mums visiem būs jāmācās sadzīvot ar to, jāatrod jauni komunikācijas kanāli ar mūsu skatītāju. Tas nākotnes vēlējumam. Bet šodien svētku reizē paldies skatītājiem, paldies māksliniekiem, paldies muzeja darbiniekiem."

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas rekonstrukcija un restaurācija joprojām ir stratēģiski nozīmīgs notikums, kas apliecina valsts un pašvaldības rūpes par nacionālo kultūras vērtību saglabāšanu un visaptverošas pieejamības nodrošināšanu sabiedrībai. Piecu gadu laikā muzejs guvis augstu sabiedrības atzinību un iesaisti, kļūstot par mūžizglītības, brīvā laika pavadīšanas un dzīves kvalitātes nodrošinātāju.

Šajā laikposmā paveiktais apstiprina LNMM profesionālās zināšanas un prasmes kultūras vērtību uzkrāšanā, saglabāšanā un popularizēšanā Latvijā un ārvalstīs. Muzejs ar savām ekspozīcijām, izstādēm un izglītības projektiem sniedz apliecinājumu Latvijas mākslas kvalitātei un augstajam līmenim, rūpējas par Latvijas valsts reprezentāciju ārzemēs, organizējot kolekciju izstādes ārpus Latvijas un nodrošinot starpvalstu kultūras apmaiņu, kļūstot par ievērojamu vietu ne tikai Rīgas un Latvijas kontekstā, bet arī plašāk – Eiropā un pasaulē.

Mērķtiecīga darba rezultātā kopā ar ēkas arhitektiem (Lietuvas arhitektu birojs "Processoffice", Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un "Andrius Skiezgelas Architecture"), galveno būvuzņēmēju "RE&RE" un pasūtītāju – Rīgas domes Īpašuma departamentu – muzejā ir izveidota mūsdienīga infrastruktūra mākslas darbu eksponēšanai un saglabāšanai, radīta vide sabiedrības izglītošanai un saturīgai brīvā laika pavadīšanai atbilstoši 21. gadsimta muzeju prasībām. Ēkas atjaunotā, modernizētā vide un arhitektūra jau īsi pēc jaunatklāšanas guva ekspertu atzinību, ko apliecina saņemtie apbalvojumi – Latvijas Arhitektūras Lielā gada balva, Latvijas Būvniecības Gada balva, Gada balva kultūrā "Kilograms kultūras" – Gada notikums, kā arī nominācija prestižajai Eiropas Muzeju gada balvai (The European Museum of the Year Award).

No 2016. līdz 2021. gadam LNMM realizējis daudzveidīgus pētījumus, kuri dod būtisku pienesumu Latvijas mākslas vēstures un zinātnes attīstībā. Muzeja kuratori un pētnieki kopumā piedalījušies 17 katalogu un monogrāfiju izdošanā. Viena no jaunākajām grāmatām ir kopā ar izdevniecību "Neputns" izdotais katalogs izstādei "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā", savukārt nebijusi sadarbība tika realizēta kopā ar Sidnejas Universitātes izdevniecību "Power Publications", kad Latvijā pirmo reizi tika izdota grāmata par Imanta Tillera mākslu. Apjomīgi un bagātīgi ilustrēti izdevumi ir gan albums, kas veltīts Latvijas mākslas klasiķim Janim Rozentālam (2017), gan izstādes "Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme" katalogs (2018) – tie tapuši ciešā sadarbībā ar izdevniecību "Neputns" un Latvijas mākslas zinātnes ekspertiem, literātiem.

Regulāri notiek sadarbība ar citām izpētes institūcijām un pētniekiem ārzemēs. Tas rosina profesionālas diskusijas, paplašina akadēmisko pētījumu un izstāžu tēmu loku.

Atskatoties uz paveikto, jāmin LNMM sasniegtais darbā ar dažādām kopienām – muzejā jau vairākas sezonas darbojas Mākslas muzeja Jauniešu klubs – programma skolas vecuma jauniešiem, kuri jūt aicinājumu aktīvi līdzdarboties muzeja piedāvājuma veidošanā, savukārt Mākslas muzeja Brīvprātīgā darba programma ļauj ikvienam interesentam papildināt zināšanas par mākslu, gūt pieredzi, kuplināt savu paziņu loku un veikt sabiedriski lietderīgu darbu. Kopš 2016. gada brīvprātīgie muzejā strādājuši 4270 stundas, palīdzot padarīt Latvijas Nacionālo mākslas muzeju pieejamāku sabiedrībai.

Ēkas jaunais veidols ļāvis vēl mērķtiecīgāk strādāt ar ģimenēm un bērniem – tas realizēts gan ar draudzīgu cenu politiku (pārskata periodā muzejā pabijuši aptuveni 73 602 Ģimenes biļešu īpašnieki), gan radot īpašus piedāvājumus jaunākajiem apmeklētājiem – "Ģimenes somu", izstādes bērniem. Jāatzīmē, ka iecienītās nodarbībās "Es un māksla" šo gadu laikā radīti 6346 zīmējumi.

Paralēli muzejs attīstījis digitālās vides projektus – radīti inovatīvi risinājumi LNMM mobilajā lietotnē, partnerībā ar advokātu biroju "Ellex Kļaviņš" četru gadu garumā izgaismoti mākslas darbu tapšanas un restaurācijas aspekti video sērijās "Vienas gleznas stāsts I" (2017), "Vienas gleznas stāsts II" (2019), "Viena fotogrāfa stāsts" (2019) un "Mākslas restaurācija muzejā" (2020). Pateicoties satura formātu dažādībai un mūsdienīgai interpretācijai, izveidota cieša saikne ar muzeja esošajiem un potenciālajiem apmeklētājiem vairākās sociālo mediju platformās, piemēram, lielu atsaucību guvušas LNMM rīkotās diskusijas platformā "Clubhouse" un piedāvātie komentāri audio formātā. Nākotnē muzejs vēlas rūpēties par digitālo piekļūstamību un plāno vēl mērķtiecīgāk attīstīt mākslas un mākslas muzeja potenciālu arī kā pozitīvas, nomierinošas un harmonizējošas sociālās pieredzes un kopības izjūtas sniedzējam, pašapziņas un pašizziņas veicinātājam.

Saistībā ar noteiktajiem drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai, piecgades svinības šogad pārceļas uz digitālo vidi, tādējādi iesaistot pēc iespējas plašāku auditoriju:

LNMM pārstāvji atgādin, ka 4. maijā tiks paziņoti zīmējumu konkursa "Zīmē-jums" laureāti. Dalībai konkursā iesūtīti 88 darbi, kuros muzeja mazākie apmeklētāji sniedz savu piedāvājumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 3. stāva griestu apgleznojumam.

Muzeja darbinieki aicina atcerēties piedzīvotos mirkļus kopā un dalīties ar savām mīļākajām muzeja atmiņām, izmantojot mirkļbirku #mansmuzejs.

Maijā ikviens aicināts iesaistīties un nodot savus sveicienus vai vēlējumus māksliniekiem, kuru mākslas darbi mūsu izstādēs jūs ir uzrunājuši, iedvesmojuši vai radījuši vērtīgas pārdomas – sveicienu iespējams nodot šeit.