Tajā lasāmi trīs latviešu autoru – Ilzes Lāces, Jāņa Vādona un debitantes Lauras Mierkalnes stāsti. Tulkotās īsprozas sadaļā – norvēģu rakstnieces Gunnhillas Eijeheugas un čehu autora Staņislava Berana īsstāsti Ingas Mežaraupes un Jāņa Krastiņa tulkojumā.
Dzejas sadaļā pārstāvēta dzejnieku Ronalda Brieža un Ilonas Ķepales daiļrade, kā arī jauno autoru Riharda Ošenieka un Kristiānas Šukstas dzeja. Pieminot Vizmu Belševicu deviņdesmitajā jubilejā, piedāvājam lasītājiem iepriekš nepublicētus dzejoļus. Britu dzejnieka Bezila Bantinga dzejkopu "Skaļā vārda meistars" izvēlējies un atdzejojis Kaspars Zalāns.
Intervijā "Burtot aizvēstures slāņos" arheologu Armandu Vijupu izvaicā žurnālists un prozists Oskars Vizbulis.
Recenzijas par grāmatām publicējuši Jūlija Dibovska, Kārlis Vērdiņš, Zanda Gūtmane, Sintija Kampāne, Arvis Viguls, Līvija Baumane-Andrejevska, Ieva Kolmane un Kaspars Zalāns. Par atšķirīgo un kopīgo mūsdienu latviešu un lietuviešu prozā izsakās lietuviešu literatūrzinātnieces Jūrate Sprindīte un Laura Laurušaite.
Apaļā galda sarunas "Plaisa vai aiza starp sabiedrību un varu" dalībnieki Jānis Ikstens, Maija Kūle, Ilmārs Mežs, Liene Ozoliņa un Andris Šuvajevs pārrunā, kā aizvadītajās trīs desmitgadēs veidojusies sabiedrības un varas mijiedarbība, kādi faktori to ietekmējuši un kādā situācijā esam pašlaik.
Liene Lāce pētījusi, kādu atbalstu starpkaru Latvijā izveidotais Kultūras fonds sniedzis latviešu rakstniekiem un kādos ceļos tas ļāvis tiem doties. Savukārt vēsturnieks un diplomāts Gints Apals analizējis šī paša posma Latvijas ārpolitiku, norādot uz fundamentālām kļūdām, kuras centusies labot mūsdienu valsts, tomēr, viņaprāt, elites mazdūšība, hēdonisms un bezatbildība turpinās.
Vēsturnieks Gvido Straube pēdējās lapas esejā atgādina par intelektuāļu, garīgā darba veicēju paliekošo devumu ikvienas nācijas kultūrvēsturē un attīstībā.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Ivita Brūdere, Guna Poga, Agate Lielpētere.
"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
2021. gadā tiks publicēti seši numuri – februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī un decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
