VK: Kultūrai piešķirtie 14,5 miljoni Covid-19 seku mazināšanai kopumā izlietoti atbilstoši mērķim  (2)

Viņa norādīja, ka kopumā Covid-19 seku mazināšanai kultūras nozarē tika piešķirti 23,8 miljoni eiro, no tiem izlietoti 22,9 miljoni eiro. Savukārt revīzijā pārbaudīti 14,5 miljoni eiro, sagatavojot starpziņojumu par finansējumu KM kapitālsabiedrībām finanšu situācijas stabilizēšanai un infrastruktūras sakārtošanai, kā arī par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammām "Radošo personu nodarbinātības programma" un "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja" piešķirtā finansējuma izlietojumu.

Runājot par finansējumu KM kapitālsabiedrībām finanšu situācijas stabilizēšanai un infrastruktūras sakārtošana, Vilka norādīja, ka publisko pasākumu organizēšanas aizliegums un noteiktie pulcēšanās ierobežojumi negatīvi ietekmēja kultūras nozari, tai skaitā KM kapitālsabiedrībām samazinājās ieņēmumi.

Lai stabilizētu finanšu situāciju KM kapitālsabiedrībās, finansējums 5,98 miljonu eiro apmērā piešķirts 13 ministrijas kapitālsabiedrībām atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai laika periodā no 2020.gada aprīļa līdz 2020.gada septembrim.

Trīs kapitālsabiedrībām – Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Dailes teātrim un Latvijas Leļļu teātrim – tika piešķirts finansējums 962 344 eiro apmērā neatliekamu ēkas remontdarbu un uzlabojumu veikšanai, kā arī pagaidu telpu nomai un to uzturēšanas izdevumiem.

Pēc Vilkas paustā, revīzijā gūta pārliecība, ka finansējums 5,98 miljonu eiro apmērā izlietots atbilstoši mērķim, proti, atlīdzības izdevumu segšanai KM kapitālsabiedrībās, tomēr konstatēti arī trūkumi.

VK pārstāve norādīja, ka atlīdzības izdevumu kompensēšanas aprēķini ietver atsevišķas neizsekojamas komponentes, kuru veidošanas principi nav skaidri. Tāpat finansējuma sadalījuma starp kapitālsabiedrībām pamatojums ne vienmēr ir bijis skaidrs un izsekojams. Turklāt kapitālsabiedrību ierobežotas darbības apstākļos to izdevumu pārskatīšana un samazināšana veikta bez norādes par galvenajiem pamatprincipiem.

VK starpziņojumā norādīts, ka Latvijas Nacionālā opera un balets saņēma 2 440 439 eiro atlīdzības izdevumiem, bet infrastruktūrai – 262 100 eiro, savukārt Dailes teātris atlīdzības izdevumiem saņēma 1 005 157 eiro, savukārt infrastruktūrai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti 679 500 eiro.

Latvijas Nacionālais teātris atlīdzības izdevumiem saņēma 941 801 eiro, Jaunais Rīgas teātris – 487 351 eiro, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris – 292 120 eiro, Latvijas Leļļu teātris atlīdzības izdevumiem saņēma 240 991 eiro, savukārt infrastruktūrai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti 20 744 eiro.

"Latvijas koncerti" atlīdzības izdevumiem saņēma 206 278 eiro, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris – 172 628 eiro, Valmieras drāmas teātris – 100 340 eiro, Rīgas cirks – 26 231 eiro, Daugavpils teātris – 24 269 eiro, "Kremerata Baltica" – 23 352 eiro, Liepājas simfoniskais orķestris – 18 393 eiro.

VK ieteikusi gadījumā, ja krīzes apstākļos KM 2021. gadā būs nepieciešams sniegt finansiālu atbalstu tās dibinātajām kapitālsabiedrībām, būtu jāizstrādā skaidri un visām iesaistītajām pusēm saprotami principi un kritēriji papildus nepieciešamā finansējuma noteikšanai. Tāpat, VK ieskatā, kapitālsabiedrībām ierobežotas darbības apstākļos būtu nepieciešams pārskatīt ielūgumu izsniegšanu reprezentācijas nolūkos, tā sekmējot ieņēmumu gūšanas iespēju no biļešu pārdošanas.

Tāpat VK uzsvērusi, ka nepieciešams sniegt publisku informāciju par valsts atbalsta sadalījuma principiem KM kapitālsabiedrībām un kapitālsabiedrību sasniegtajiem rezultātiem, izmantojot papildus piešķirto finansējumu. Pēc VK paustā, nepieciešams arī apzināt kapitālsabiedrību galvenās infrastruktūras problēmas un apkopot informāciju par kopējiem nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem to novēršanai.

Runājot par VKKF mērķprogrammai "Radošo personu nodarbinātības programma" piešķirtā finansējuma izlietojumu, Vilka atzīmēja, ka ar finansējumu 2,1 miljona eiro apmērā tika sniegts atbalsts pašnodarbinātām personām radošā darba veikšanai no 2020. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.

Pēc VK pārstāves paustā, VKKF programmu īstenoja divās kārtās, izlietojot 1,97 miljonus eiro jeb 95% no kopējā piešķirtā finansējuma, kas mērāms 2 079 908 eiro apmērā. Atbalsts tika sniegts 836 radošajām personām jeb 70% no sākotnēji prognozētā personu skaita. Vienlaikus tika pagarināts atbalsta periods no trīs līdz sešiem mēnešiem.

Vilka norādīja, ka revīzijā gūta pārliecība, ka kopumā piešķirtais finansējums radošo personu nodarbinātības programmas īstenošanai ir izlietots atbilstoši noteiktajam vispārīgajam mērķim, proti, finansēt radošā darba veikšanu kultūras nozarē individuāli nodarbinātām radošajām personām, tomēr konstatēti arī trūkumi.

VK norādīja, ka konstatēti nevienlīdzīgi nosacījumi radošajām personām ar līdzīgiem ienākumiem, bet atšķirīgiem to avotiem. Tāpat netika ievērota programmas nolikumam atbilstoša vērtēšanas secība, kā rezultātā ekspertu komisija izvērtēja arī 90 tādus projektu pieteikumus, kuri tai nebija jāvērtē, jo tie neatbilda administratīvajiem kritērijiem.

Pēc VK pārstāves paustā, programmā piešķirts finansējums 80 radošajām personām vismaz 136 652 eiro apmērā arī gadījumos, kad radošo personu ienākumi pārsniedza nolikumā noteiktos ienākumu ierobežojumus. Tāpat kopsavilkums par atbalstītajām kultūras jomām un radošo personu paveikto un sasniegto šīs programmas ietvaros nav publiskots. Vilka norādīja, ka KM ir apņēmusies šādu kopsavilkumu publiskot līdz šī gada augustam.

VK norādīja uz nepieciešamību pilnveidot mērķprogrammu konkursu organizēšanas procesu, izstrādājot nolikumus, tajos iekļaujot tādas prasības un kritērijus, kuri ir skaidri un kurus ir iespējams pārbaudīt līdz lēmuma pieņemšanai par finansējuma piešķiršanu. Tāpat, paredzot vērtēt personu ienākumus, jānodrošina, ka šie ienākumi tiktu atbilstoši izvērtēti.

Tāpat VK norādīja, ka, veicot vērtēšanu, jānodrošina tās loģiskums un secīgs process, proti, ekspertu vērtēšanai nodot tika tādus projektu pieteikumus, kas ir atzīti par atbilstošiem administratīvajiem kritērijiem. VK vērsa uzmanību arī uz nepieciešamību sniegt publisku informāciju – īsu kopsavilkumu par mērķprogrammas "Radošo personu nodarbinātības programma" ietvaros atbalstītajām kultūras jomām un radošo personu paveikto tajās.

"VK ieteikumi bija vērsti uz to, lai novērstu trūkumus iespējami ātrāk, īstenojot programmu 2021.gadā. Jāsaka, ka attiecībā uz dažiem ieteikumiem mēs redzam, ka tie ir ņemti vērā, jo šī programma jau tiek no jauna īstenota," pauda VK pārstāve.

Pievēršoties VKKF mērķprogrammai "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja" piešķirtā finansējuma izlietojumam, VK pārstāve norādīja, ka ar 2,4 miljoniem eiro atbalstīti kultūras nozares komersanti, biedrības un nodibinājumi, kurus skārusi Covid-19 krīze, kompensējot radušos kārtējos izdevumus no 2020. gada marta līdz decembrim.

Vilka norādīja, ka programma tika īstenota trīs kārtās, izlietojot 2,4 miljonus eiro un tajā atbalstīti 139 komersanti, biedrības un nodibinājumi. Arī šīs mērķprogrammas revīzijā gūta pārliecība, ka kopumā piešķirtais finansējums izlietots atbilstoši noteiktajam mērķim.

Sēdē KM valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš pateicās VK par izvērtējumu un sniegtajiem ieteikumiem, kas ņemti vērā, īstenojot jaunās atbalsta programmas. Runājot par atbalstu kapitālsabiedrībām, Zariņš norādīja, ka tām ir ne tikai valsts dotācija, bet arī pašu ieņēmumi, no kā daļēji ir atkarīga kapitālsabiedrību spēja izmaksāt darbiniekiem atalgojumu.

KM pārstāvis skaidroja, ja darbības ierobežojumi ir ilgstoši, tad kapitālsabiedrības riskē pabeigt gadu ar negatīvu finanšu plūsmu. Līdz ar to KM pieeja bijusi tāda, ka, veicot aprēķinus, tie tika balstīti uz pašu kapitālsabiedrību sniegto informāciju par iespējām izmaksāt atalgojumu un nosegt visus tos maksājumus, kas obligāti jāveic gada garumā.

"Tās organizācijas, kur pašu ieņēmumu apjoms, ko daļēji veido ienākumi no pārdotajām biļetēm, ir būtisks, kā, piemēram, "Latvijas Nacionālajai operai un baletam" un lielajiem valsts teātriem, attiecīgi šis atbalsts ir ievērojami lielāks," sacīja Zariņš, norādot, ka KM ar VK ir izrunājusi šo atzinumu. Šogad programma tiks turpināta, jo kultūras norisēm joprojām ir darbības ierobežojumi. Pēc KM pārstāvja paustā, KM patlaban ir finiša taisnē, lai aprēķinātu, kāds šogad atbalsts kapitālsabiedrībām būtu nepieciešams, paužot cerību, ka visām iesaistītajām pusēm principi būs skaidrāki un saprotamāki.

Savukārt, pievēršoties jautājumam par VKKF īstenoto mērķprogrammu "Radošo personu nodarbinātības programma", Zariņš uzsvēra, ka radošās personas "bira cauri" dīkstāves pabalsta mehānismam sadrumstalotā un daudzveidīgā nodarbinātības principa dēļ, kad persona var uz ceturtdaļu slodzes būt skolotājs mūzikas skolā vai kolektīva vadītājs pašvaldības kultūras centrā, tajā pašā laikā būt arī saimnieciskās darbības veicējs kā pašnodarbināta persona vai mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, saņemot arī autoratlīdzību.

"Līdz ar to radošās personas ienākumi var būt no vairākiem avotiem, kā rezultātā šīs personas diezgan masveidīgi nekvalificējās dīkstāves atbalstam. Mēs guvām finanšu ministra vadītās darba grupas atbalstu tam, ka tieši radošajām personām būtu nepieciešams papildu atbalsta mehānisms, kas tik ļoti nevērtētu ienākumu aspektu, bet ņemtu to vērā," deputātiem skaidroja Zariņš.

KM pārstāvis arī norādīja, ka procesu apgrūtināja arī VK ziņojumā minētais, proti, VKKF iespējas, piešķirot finansējumu, gūt pārliecību par reālajiem ienākumiem, jo pašnodarbinātas personas pārskatu par saviem ienākumiem sniedz tikai nākamajā gadā, līdz ar to uz brīdi, kad tika piešķirts atbalsts, VKKF faktiski nebija iespējas pārliecināties par objektīvo situāciju.

"Tāpēc arī ir VK secinājums, ka 80 personas savos aprēķinos nav bijušas gana precīzas un tām personām, kuras ir sniegušas atskaites par saimniecisko darbību, iespējams, pēc tam, kad VKKF pieprasīs šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un konstatējot vēl citas neatbilstības, nāksies šos līdzekļus prasīt atmaksāt, kas ir nepatīkami visām iesaistītajām pusēm un prasa arī administratīvos resursus," sacīja Zariņš.