Talsu novads neplāno piedalīties XII Skolēnu dziesmu un deju svētkos  (4)

Pērn Covid-19 pandēmijas dēļ XII Skolēnu dziesmu un deju svētki tika pārcelti uz šo gadu. Epidemioloģiskā situācija Latvijā nav uzlabojusies, bet organizētāji, lai nodrošinātu dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību, piedāvā tos rīkot atšķirīgā formātā.

Kā stāstīja Fedko, Talsu novada pašvaldība, konsultējoties ar pedagogiem un kolektīvu vadītājiem, pieņēmusi lēmumu šajos svētkos nepiedalīties, jo iecerētā formāta svētku norise bērniem un jauniešiem nesniegs pašu galveno, proti, kopā būšanas un līdzdarbošanās prieku.

Talsu novadā XII Skolēnu dziesmu un deju svētkiem gatavojās 25 kolektīvi, 22 kolektīvu vadītāji un 629 bērni. Tomēr šajā gadā prasmju izkopšana Covid-19 ierobežojošo pasākumu dēļ bijusi ļoti ierobežota. Tikai no 19. aprīļa ir atsākušās klātienes nodarbības ārā, kas pieejamas līdz desmit bērniem.

Skolēnu dziesmu un deju svētku koordinatore, Talsu novada Bērnu un jauniešu centra direktore Doloresa Lepere informēja, ka pamatā bērniem nodarbības notikušas attālināti un individuāli, tikai, iestājoties siltākam laikam, iespējamas klātienes tikšanās. "Attālināti mācīties dziedāt vai dejot - tie ir tikai deju soļi un dziedāšanas prasmes vingrinājumi, tas nav ne deju kolektīvs, ne koris. Vieglāka situācija ir mākslas pulciņos, kur vienmēr pamatā ir bijis individuālais darbs," sacīja Lepere, izsakot pateicību pedagogiem par radošumu un gribasspēku uzturēt bērnos vēlmi darboties.

Leperes ieskatā, rīkot dziesmu un deju svētkus šādā situācijā ir bezatbildīgi. Aizbildinājumi, ka koru un deju kustība apstāsies, neiztur kritiku. Viņa uzskaitīja, ka 2022. gadā ir plānots 1.-4.klašu koru un teātru festivāls, 2023. gadā notiks Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kur piedalās arī jauniešu kolektīvi. Tos varot paplašināt, vismaz pašvaldības līmenī iesaistot visus bērnu un jauniešu kolektīvus. 2023. gadā paredzēts zēnu koru festivāls, 2024. gadā - jaukto koru festivāls, savukārt 2025 .gadā - jau nākamie Skolēnu dziesmu un deju svētki. Katru gadu notiek festivāls "Latvju bērni danci veda". Šī kustība ir nepārtraukta, ja vien to pieļauj epidemioloģiskā situācija, uzsvēra Lepere.
Viņa piebilda, ka lēmumam nepiedalīties svētkos iemesli ir gan racionāli, gan emocionāli pamatoti.

Šogad izvirzītās svētku vērtības ir līdzdalība, sadarbība un prieks, taču Lepere nespējot saprast, kam šajos svētkos tiks radīts prieks, ja pat skatītāju nebūs. "Tie bērni, kuriem šie būtu pirmie Skolēnu dziesmu un deju svētki, neizjutīs šīs brīnišķīgās emocijas, ko rada šis lielais notikums un kas parasti paliek atmiņā uz mūžu. Viņos neradīsies izpratne, kādi ir Skolēnu dziesmu un deju svētki un kā tie emocionāli bagātina katru dalībnieku," skaidroja Lepere.

Speciāliste atgādināja, ka Dziesmu svētku likuma sestais pants nosaka, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvs tiek noteikts pēc konkursu un skašu rezultātiem un atbilstoši nolikumiem, un svētku koncerti notiek Rīgā, Mežaparka lielajā estrādē. Mūsu kolektīvu vadītāji nav gatavi riskēt ar bērnu veselību, ņemot vērā, ka situācija pasliktinās. Mēs nedrīkstam būt bezatbildīgi, lēmumu pamatoja Lepere.

Jau vēstīts, ka aprīļa beigās valdībā tika skatīts jautājums par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšanu šā gada vasarā. Ņemot vērā, ka ministriem bija atšķirīgi viedokļi par svētku organizēšanu Covid-19 pandēmijas laikā, lēmuma pieņemšana tika atlikta līdz 27. maijam.
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegto informāciju, šī gada svētku mērķis ir nodrošināt tradīcijas pēctecību, atrast visdrošāko veidu, kā noslēgt šo svētku ciklu un iesākt nākamo, kā arī būtiski nepārtraukt tradīciju un stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labsajūtu.

IZM uzsvēra, ka šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku akcents ir "Svētki ir tur, kur esam mēs! Svētki ir tādi, kādi esam mēs!".

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem paredzēti trīs scenāriji - "A", "B" un "C". Pirmais jeb "A" scenārijs nosaka, ka svētki norisinās tradicionāli un kā ierasts. Šo scenāriju Covid-19 pandēmijā neizskata. "B" scenārijs paredz, ka svētku svinēšana notiek Rīgā un reģionā svaigā gaisā, savukārt saskaņā ar "C" scenāriju pasākumi noritētu tikai epidemioloģiski drošajos reģionos svaigā gaisā - sporta laukumos, skolu pagalmos un estrādēs.