Viņa atzina, ka epidemioloģiskā situācijā Latvijā, tostarp Jelgavā, pašlaik ir sarežģīta. Tāpēc pašvaldība neatbalsta iespēju pulcēties uz vienas dienas pasākumu Rīgā, jo nav skaidrs, kā jaunieši pārvietoties sabiedriskajā transportā, cik laika pavadīs kopā.
Gadījumā, ja epidemioloģiskā situācija uzlabojas un būs pietiekama vakcinēšanas pret Covid-19 aptvere, Jelgavā pieļauj aktivitāšu rīkošanu pašu pilsētā jaunā mācību gada sākumā, septembra otrajā pusē, kad skolēni būs atgriezušies skolā un būs pārliecība par viņu veselības stāvokli.
"Tie varētu būs pasākumi kolektīvu, iestāžu ietvaros. Vai arī pa žanriem - koriem, deju kolektīviem," pieļāva Auza.
Izglītības pārvaldes vadītāja arī atzina, ka arī pašlaik, īstenojot interešu izglītību, kolektīvi notur mēģinājumus. Taču tā esot tikai repertuāra apgūšana, ne nostiprināšana, jo to nepieļauj noteiktās drošības prasības. "Tādā izpratnē, kā mēs to saprotam, pašlaik svētki nav iespējami," atzina Auza.
Vienlaikus viņa norādīja, ka gadījumā, ja apstākļi ļaus, pašvaldība ir gatava ierakstīt kolektīvu uzstāšanos video formātā, atbalstot piedāvāto e-dziesmusvētku konceptu. Auza arī pieļāva, ka svētku rīkotāju paustais par 80% pašvaldību atbalstu svētkiem ir saistīts tieši ar pašvaldību atbalstu nodrošināt šādus video ierakstus.
Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva iepriekš ziņoja, ka XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanai šīs vasaras noslēgumā atbalsta 96 pašvaldības jeb aptuveni 80% vietvaru.
Svētku rīkotājs - Valsts izglītības satura centrs – pēc apkopotās pašvaldību aptaujas par gatavību piedalīties un līdzdarboties svētku norisē no kopumā 118 pašvaldībām anketas ar atbildēm iesūtīja 106 pašvaldības, no kurām 96 atbalstīja svētku rīkošanu šogad.
Sešas pašvaldības neatbalstīja nevienu piedāvāto scenāriju svētku rīkošanai, bet četras pašvaldības viedokli nepauda.
Balstoties uz apkopotajiem datiem, kā arī Svētku operatīvās vadības grupas ieteikumiem svētku mākslinieciskās komandas esot izstrādājušas drošu svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājot e-dziesmusvētku konceptu.
Konceptā plānots, ka svētku kopējo programmu veidos 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā un folklorā. Visi iespējamie koncerti un norises tiks fiksētas videoformātos un atspoguļotas plašākai sabiedrībai dažādās digitālajās platformās un televīzijas formātos.
Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa kā piemēru iecerētajam minēja šobrīd topošo tautas deju lielkoncerta fināla priekšnesuma "Svinēt sauli" klipa izveidi, kurā dalību pieteikuši 629 deju kolektīvi, katrs savās mājās un individuāli.
Svētku norises pamatmērķis būšot "stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labbūtību", noslēgt šo svētku ciklu, dokumentējot svētku dalībniekus, programmu, repertuāru videoversijā un "atstāt vēsturei liecības par šiem svētkiem, pasakot paldies tiem dalībniekiem un pedagogiem, kas gatavojās svētkiem vairāku gadu garumā".
"Digitāli, video un audio formātā – vēsturei, dziesmā un dejā, izjūtot svētku garšu, pa vienam dalībniekam, kolektīvam un novadam. Šie svētki ir pašiem: dejotājiem, dziedātājiem un viņu skolotājiem," piebildusi svētku rīcības komitejas priekšsēdētāja, izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
