Kā informē rīkotāju pārstāve Inga Vasiļjeva, videoklips tiek veidots, atspoguļojot šī laika realitāti – attālināto mācību procesu, nodarbības platformā "Zoom", dejošanu vienatnē, līdz 10 cilvēkiem ārtelpā ar distanci, tajā pašā laikā uzsverot, ka Dziesmu un deju svētku tradīcija, mīlestība pret deju un gatavība pat šajos laikos dejot, radīt un būt kopā, ir stiprāka par visu.
Videoklipa veidotāji – tautas deju lielkoncerta "Saule vija zelta rotu" horeogrāfe inscinētāja Dagmāra Bārbale, kā arī horeogrāfes – līdzautores Rūta Lauce, Diāna Gavare, Dace Adviljone, Guna Trukšāne; režisors un scenārija autors Reinis Suhanovs; video režisore Zane Gargažina – izveidojuši horeogrāfiju, kas apgūstama attālinātajā mācību procesā, dejojama individuāli un distancēti.
Klipā izmantotā mūzika ir Mārtiņa Miļevska oriģinālskaņdarbs "Svinēt Sauli" ar Rasas Bugavičutes-Pēces tekstu, kurā iekļautas references uz lielkoncertam radītajiem skaņdarbiem "Šī vietiņa man patika", "Rudens Māra", "Ziemas Saulgrieži" un "Čimaru, čamaru" (Kaspara Bārbala un Mārtiņa Miļevska mūzika un tautas dziesmu aranžējumi). Viss nofilmētais tiks savienots video pēcapstrādē, lai visi atkal varētu būt kopā.
Video klipā plānots parādīt gan horeogrāfu un deju skolotāju darbu attālinātajā mēģinājumu procesā, gan lielkoncerta etnogrāfisko orķestri mēģinājumu un koncerta apstākļos, gan dejotājus tautas tērpos, izdejojot "Svinēt Sauli" brīva dabā (atbilstoši filmēšanas laikā valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem).
Video projektam gatavojas jau daudzi Latvijas deju kolektīvi. Piedāvājam nelielu ieskatu kolektīvu dažādajā gatavošanās procesā.
Jau ziņots, ka balstoties uz Svētku operatīvās vadības grupas ieteikumiem un epidemioloģisko prognozi, mākslinieciskās komandas un rīkotāji ir izstrādājuši maksimāli drošu Svētku norises scenāriju, kā pamatprincipu piedāvājo e-dziesmusvētku konceptu: plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises pamatā plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās.
Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no viens līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos, veidojot drošus e-dziesmusvētkus.
Rīcības komiteja ir atbalstījusi šo modeli, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu. 19. maijā Svētku risinājumu prezentēs Dziesmu un deju svētku padomei, maija otrajā pusē risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
