Liepājas pieteikumu Eiropas kultūras galvaspilsētas statusam caurvij stāsts par (ne)mieru

Domes deputāti 20. maijā lēma atbalstīt darba grupas sagatavoto Liepājas pieteikumu iesniegšanai "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" konkursa pirmajai kārtai. Pieteikums sastāv no septiņām sadaļām, kurās, atbildot uz Eiropas Komisijas definētajiem 38 jautājumiem, aprakstīts pamatojums, kādēļ Liepāja piedalās šajā konkursā, ieskicēta plānotā sadarbība ar blakus esošajiem novadiem, citām Latvijas un Eiropas pilsētām, sabiedrības iesaistes stratēģija, plaši atspoguļots potenciālais kultūras un mākslinieciskais saturs, veikti aprēķini, aprakstīts pārvaldības un mārketinga plāns.

"Laika gaitā - vairāk nekā 50 gadu esot slēgtas un izolētas militārās zonas statusā - Liepāja bijusi pakļauta gan vēja nemieram, gan gandrīz bezkustīgas pilsētas snaudai. Desmitiem gadu Liepāja ir bijusi (ne)miera epicentrs, dumpinieku cietoksnis uz Padomju Savienības galējās rietumu robežas. Šajā slēgtajā pilsētā ir dzimusi ne tikai brīvība, bet pat Latvijas rokmūzika," rakstīts pieteikuma ievadā.

Liepājnieki arī norāda, ka ir Latvijas Lasvegasa ar devīzi "Kas notiek Liepājā - paliek Liepājā". "Esam pilsēta ar neatkarības garu - gandrīz kā atsevišķa republika. Nocietināta un lepna. Pašpietiekama un stūrgalvīga. Radoša un traka," pausts pieteikumā.

Ņemot vērā to, ka tieši Liepājā piedzimst vējš, kas ir gan miera un nemiera radītājs, gan radošuma urdošais un miera iemidzinošais spēks - Liepājas pieteikuma koncepcijas pamatā ir stāsts par (ne)mieru.

"Piedalīties šajā konkursā mudināja gan miers, gan nemiers. Iespējams, abu šo pretpolu krustošanās. "(Ne)miers" ir piemērots stāsts, kas ļauj paraudzīties pašiem uz sevi no ļoti dažādiem aspektiem un piekļūt daudzveidīgam cilvēku lokam. Tā ir universāla koncepcija, kas sabiedrībai kopumā ļauj definēt, ko nozīmē (ne)miers cilvēka veselībai un personīgajai izaugsmei," skaidroja pieteikuma projekta vadītāja Inta Šoriņa.

Pēc viņas paustā, koncepcija atbilst arī Eiropas sabiedrības izpratnei, kā iztēlojamies dzīvi pilsētās un reģionos, kā sadarbojamies, integrējot ikdienas procesos mākslu, tehnoloģijas, aprites ekonomiku, kā atgūstamies no Covid-19 pandēmijas un kā veidojam savstarpējās attiecības.

Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, ko Liepāja ar dalību šajā konkursā vēlas izmainīt, ir pašas sabiedrības aktīvāka iesaiste dažādos pilsētas procesos.

"Pēdējo desmit gadu laikā esam iemācījušies noasfaltēt ielas, uzcelt modernu koncertzāli, rekonstruēt lidostu un iegādāties jaunus tramvajus, tomēr līdz galam neesam iemācījušies, kā panākt lielāku iedzīvotāju līdzdarbošanos pilsētas attīstībā un ikdienas procesos," norāda pieteikuma autori.

Viņi pauda, ka dažādi pilsētas attīstības projekti, stratēģijas, fondi un plāni nav spējuši aizpildīt šo plaisu starp infrastruktūras veidošanu un sabiedrības iesaisti. Tāpēc "(ne)miers" ir stāsts par pašu liepājnieku un viņu vēlmi sadarboties, līdzdarboties un darboties.

Koncepcijas izstrādes gaitā izveidota piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā. Kopējā programmas vīzija ir ikvienam sniegt orientierus mūžīgi mainīgajā miera un nemiera pasaulē. Katra no piecām programmas līnijām - "Eiropas sapnis", "Pilsēta paradokss", "Jaunatklāj vietējo!", "Apzinātā mērenība" un "Radošā tālnojauta" - atklāj stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu. Projekti izstrādāti kopā ar liepājniekiem un novados dzīvojošajiem radošo nozaru pārstāvjiem, dažādām kultūras iestādēm, neatkarīgiem māksliniekiem, nevalstiskajām organizācijām, partneriem dažādās Eiropas un pasaules valstīs.

Ar plašo un daudzveidīgo kultūras programmu Liepāja vēlas izveidot jutīgu orientēšanās plānu, kas palīdzētu labāk izprast gan vienam otru, gan pasauli kurā dzīvojam, veicinot sabiedrības aktivitāti un arī izaugsmi veselīgai miera un nemiera devai.

"Vēlamies izjust sevi ne tikai kā Liepāju un Latviju, bet arī kā līdzvērtīgu un pilnvērtīgu Eiropas un pasaules daļu. Apzināties no kurienes nākam, izprast laikmetu, kādā dzīvojam, un paredzēt pārmaiņas, kļūstot par prasmīgiem ceļa rādītājiem un svarīgu tīklošanās punktu Eiropā," komentēja pieteikuma mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.

Paredzēts, ka mākslinieciskā programma uzdos jautājumus, rosinās sarunas, veidojot ciešāku saskarsmi gan ar blakus esošo kaimiņu, gan citādo vai vēl neiepazīto pasaules līdzcilvēku. Programma esot veidota tā, lai ir aizraujoši un saistoši ikvienam.

Paredzēts veidot visdažādāko žanru starpnozaru projektus, starptautiskus festivālus, kā arī pasākumus ar plašu un dažādu pilsētnieku un novadu iedzīvotāju iesaisti.

"Skanēs opera jūras malā, dārdēs roks pilsētas kultūras vietās, Liepājā un novados notiks Citādi jūras svētki, tiks veidotas paaudžu pieredzes un radošo personu apmaiņas programmas, rīkoti plaši diskusiju cikli par sabiedrībā aktuālām problēmām, aktualizētas ar vidi saistītas tēmas," plānus ieskicē pašvaldībā.

"Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" pirmās kārtas pieteikuma iesniegšanas termiņš ir 4.jūnijs. Priekšatlases rezultātu izziņošana plānota 2021. gada vasarā, kad tiks paziņotas otrajai konkursa kārtai izvirzītās pilsētas. "Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027" apstiprināšana paredzēta 2022. gadā.

Par Liepājas galvenajiem mērķiem Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gadam programmas īstenošanā noteikts veicināt Liepājas pilsētas ekonomisko izaugsmi, kā arī atpazīstamību vietējās un starptautiskajās mērķauditorijās. Paredzēts arī rosināt Liepājas iedzīvotāju izglītošanu un līdzdalību sabiedriski nozīmīgos procesos, kā arī komunikāciju starp dažādu nozaru profesionāļiem, veidojot daudzveidīgus jaunrades procesus un iesaistot dažādās kultūras aktivitātēs. Mērķis ir arī nodrošināt augstvērtīgus kultūras, mākslas un starpnozaru pasākumus, attīstīt kultūras un atpūtas infrastruktūru, kā arī veicināt objektu, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un attīstīšanu.