Jā, tas viss ir bijis priekšplānā. Citādākas šīs atmiņas noteikti ir rīdziniekiem, jo viss vairāk vai mazāk rit ierastā vidē. Un nereti, šim visam pa vidu, saprast, ka esi Dziesmu svētku centrā var tikai pēc lielkoncertu neatkārtojamās vienuma sajūtas. Šai vienuma sajūtā saplūst satraukums, dziesma, deja, skatītāju gaviles, pēkšņais lietus, nopilējušais saldējums un svelmainā saule. Krāsaini brunči un stalti augumi, mūzika, kas nes debesīs. Tieši tāpēc XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Romāns Vanags saka, tā ir mūsu asinsrite. Tā var būt lēnāka, bet ne pārtraukta. Tā tas ir noticis Covid-19 laikā. Mēģinājumi ir attālināti, nav tuvības, kopības sajūtas, kas palēnām atgriežas āra nodarbību priekā.
Pagājušajā gadā domājām, ka šī vasara būs labāka, taču epidemioloģiskā situācija nav būtiski mainījusies. Mainījies ir tas, ka tagad mums ir līdzekļi situācijas apkarošanai – vakcīnas. Pagājušā gadā MK jau iekļāva Dziesmu un deju svētku likumā norises laiku – "Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par 2020. gadā ar Covid-19 izplatību saistītās epidemioloģiskās situācijas dēļ nenotikušo XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi laikā līdz 2021. gada beigām, nodrošinot tās atbilstību normatīvajos aktos saistībā ar Covid-19 izplatību noteiktajiem ierobežojumiem, piesardzības pasākumiem un prasībām attiecībā uz pulcēšanos iekštelpās un ārtelpās organizētos publiskajos pasākumos.". Vai mēs varam garantēt, ka situācija mainīsies nākamgad?