'Jāņus mēs nepārceļam un Ziemassvētkus arī ne.' Atklātā vēstulē lūdz lemt par labu 'e-dziesmuvētkiem'  (35)

Vēstule adresēta Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam, izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai, kultūras ministram, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētājam Naurim Puntulim, kā arī VISC vadītājai Līgai Lejiņai.

Radošās komandas atgādina, ka šā gada Svētku norise un iecerētais e-svētku risinājums ir nonācis karstu sabiedrības un jo īpaši politiķu diskusiju krustugunīs. "Diemžēl, politiķu diskusijās pirms lēmumu pieņemšanas faktiski netiek uzklausīti nozares ekspertu viedokļi. Tāpēc aicinām izsvērt mūsu argumentus cieņpilnam un epidemioloģiski drošam Svētku procesa noslēgumam, jo izprotam, ka Dziesmusvētki ir komplicēta norise, un tiem, kas ar to ikdienā nesaskaras, nav pilnas informācijas par procesa daudzslāņainu organizāciju vairāku gadu garumā," teikts vēstulē.

Svētku veidotāji atgādina, ka 2020. gada pavasarī, kad pēc plāna tiem vajadzēja notikt, epidemioloģiskā situācija valstī bija nesalīdzināmi labāka, bet nebija pieredzes un zināšanu par Covid 19 pandēmijas attīstību un tika pieņemts lēmums pārcelt Svētku norisi uz 2021. gadu. Viņi uzsver – šis lēmums ir nostiprināts arī Dziesmu un deju svētku likuma pārejas noteikumos, kuros teikts, ka Svētkiem jānorit līdz 2021. gada izskaņai.

"Atskatoties gadu senā vēsturē, nu jau varam teikt, ka lēmums pārcelt bija pārsteidzīgs, bet tā brīža situācijā – atbilstošs. Šodien esam citos apstākļos, ar citu pieredzi un zināšanām. Tāpēc pārcelšanu par vēl vienu gadu neuzskatām par lietderīgu," teikts vēstulē.

"Pirmkārt, šobrīd neviens nevar prognozēt epidemioloģiskās situācijas attīstību nākamgad, neraugoties uz vakcinācijas iespējām valstī un pasaulē: aizvien vairāk ir informācijas par jauniem un bīstamiem koronavīrusa paveidiem tepat, Eiropā. Līdz ar to ticība Svētku pārcelšanai ir maza, mēs pat teiktu – niecīga. Otrkārt, pārcelšana nav iespējama arī profesionālu iemeslu dēļ – šo Svētku repertuārs jau tiek gatavots četrus mācību gadus. Strādāt ar to pašu repertuāru piekto gadu pēc kārtas nevēlēsies ne pedagogi, ne paši skolēni, ne arī mēs," raksta radošo komandu pārstāvji. Viņi to salīdzina ar viena un tā paša matemātikas uzdevuma risināšanu četrus vai astoņus gadus. Tāpēc šobrīd diriģenti, horeogrāfi, režisori, vadītāji, kas iesaistīti Svētku tapšanas procesā, neredz iespēju to pagarināt par vēl vienu vai citās versijās – vēl par četriem gadiem.

"Treškārt, Svētkos ir jārēķinās ar dalībnieku vecuma posmu, ar to saistīto psiholoģisko un fizioloģisko izmaiņu specifiku, mainīgajām vecuma grupām un balss reģistriem, motivāciju darboties utt. Ceturtkārt – Svētku pārcelšanas gadījumā mūsu radošās komandas noliks savas pilnvaras un neturpinās darbu. Piektkārt, nākošajā mācību gadā jāsāk gatavoties jaunam, XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ciklam 2025. gadā," argumentus uzskaita radošās komandas.

Viņi salīdzina Dziesmusvētkus ar Jāņiem un Ziemassvētkiem, kas arī netiek pārcelti: "Dziesmusvētki ir tikpat ritmiska tradīcija, kurā būtisks ir rits, ikdienas darbošanās. Kolektīvajā monogrāfijā "Dziesmu un deju svētki. Tradīcijas anatomija" minēts, ka Dziesmusvētki, kas tika sarīkoti par godu Rīgas 800gadei, netika uzskatīti par Dziesmusvētkiem, jo notika neatbilstoši periodicitātei."

"E-svētku koncepts Latvijas skolu jaunatnei ir pilnīgi atšķirīgs no ierastā – tā pamatā ir atbildīga rīcība, domājot par klātienes mācību procesa atsākšanu no 1. septembra un cieņpilnu un epidemioloģiski drošu darba cēliena noslēgumu, kas ir būtiska ikviena izglītības procesa sastāvdaļa. Aicinām nebaidīties no e-svētkiem, jo visa sabiedrība un it īpaši bērni un jaunieši pandēmijas laikā ļoti strauji iemācījušies strādāt digitāli," uzsver Svētku veidotāji.

Viņi vēstulē vērš uzmanību uz to, ka Svētkus veidos 15 māksliniecisku norišu cikls – tajā ir koru, vokālo ansambļu, tautas un mūsdienu deju nozares, instrumentālās mūzikas – kokļu ansambļu, simfonisko un pūtēju orķestru – nozares, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas nozares, tautas mūzika un folklora.

"Daudzas no nozarēm faktiski ir noslēgušas gatavošanos – šonedēļ tiek pabeigta vērienīgā tautas deju projekta "Svinēt sauli" ar 12 000 dejotāju dalību filmēšana, pilnībā ir gatava vizuālās mākslas izstāde, diasporas kolektīvi jau aizsākuši Svētku noslēguma pasākumus un to fiksāciju, arī speciālās izglītības iestāžu audzēkņi maijā noslēdz šo procesu. Līdz ar to – vairāk kā puse no iecerētā jau faktiski ir paveikta. Visos šajos procesos ir ieguldīts liels skolēnu un pedagogu darbs un radošā enerģija. Aicinām atzīt, ka šis viss jau eksistē – darbs ir izdarīts un to vairs nevar pārcelt.

Diskusiju karstumā ir aizmirsts galvenais klupšanas akmens, par ko sabiedrība aktīvi diskutēja iepriekšējos gados. Dalība svētkos vienmēr ir bijusi kā rezultāts skatēm un konkursiem, un uz Svētkiem tika labākie. Bija daudz asaru, padzīvojumu un sarūgtinājuma. Bet šī nu ir tā reize, kad mūsu fokuss ir uz katru dalībnieku, uz līdzdalības principu un iespējām ikvienam, kas šo četru gadu laikā ir piedalījies sagatavošanās procesā," teikts vēstulē.

Svētku radošo komandu pārstāvji arī pauž neizpratni par apgalvojumiem, ka piedāvātais e-svētku risinājums esošajā situācijā ir izstrādāts finansiālu un merkantilu iemeslu dēļ: "Mēs esam gatavi ar atbildības sajūtu un pietāti pret bērnu un jauniešu auditoriju pabeigt Svētku procesu to finanšu resursu apjomā, kāds tiks paredzēts jaunajā un epidemioloģiski drošajā modelī, jo mūsu darbs šeit ir arī misija. Un tie nav tikai skaisti vārdi – ik dienu to pierādām ar savu darbu, ko šobrīd publiski apšauba valsts augstākās amatpersonas."

"Mūsu sabiedrība ir parādā saviem bērniem: viņiem ir jāsaka – liels paldies! Par to, ka šajā laikā, kad pieaugušie diskutē par e-formātu ietekmi uz viņu izaugsmi un psihi, bērniem nav citas izvēles: viss digitālais mācību process, personības attīstība, viņu dzīve ir "šeit un tagad", bez melnraksta. Ir svarīgi pateikt, ka mēs novērtējam viņu varonību šajā laikā, nevis dot signālus, ka viss, ko viņi ir darījuši teju visu mācību gadu digitālā vidē, ir nederīgs, nevērtīgs vai "plastikāts". Tikpat atbildīgi aicinām izvēlēties formulējumus, lai tiem pedagogiem, kas šajā laikā strādājuši patiesi radoši un radījuši bērnos satikšanās prieku arī mazo "lodziņu" formātā, netiek raidīti signāli par paveiktā nevērtīgumu. Arī mums, visiem procesā iesaistītajiem, Svētki saistās ar klātbūtni, taču labi izprotam, ka e-formāts esošajos apstākļos nav "ekstra", tā diemžēl ir mūsu realitāte (arī epidemioloģiski visdrošākā), kas jāpieņem," teikts vēstulē.

Rīkotāji aicina nevilcināties ar lēmuma pieņemšanu, uzsverot, ka sabiedrība nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms pandēmijas.

"Dziesmusvētki nav tikai radošais un repertuāra iestudēšanas process, Dziesmusvētki vispirms ir notikums sociumā, un tajā ir būtisks sadarbības aspekts. Mums ir pandēmijas noteiktā e-dzīve un, iespējams, būs pandēmijas noteiktie e-svētki. Jā, notikums reizi piecos gados Mežaparka estrādē ir ļoti spilgts, taču tā nav Dziesmusvētku galvenā un vienīgā būtība. Dziesmusvētku būtība ir katrs dalībnieks un viņa pienesums, radošums un pašizpausme. Un tā ir galvenā Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku būtība – sniegt šo iespēja katram bērnam!

Aicinām nevilcināties ar lēmuma pieņemšanu par Svētku norisi, darīt to atbildīgi, rūpīgi izsverot argumentus, pēc iespējas distancējoties no priekšvēlēšanu politiskās retorikas. Dziesmusvētki ir unikāls sadarbības projekts visos sabiedrības līmeņos, kurā svarīgs ir ikviens. Mēs zinām un ticam, ka arī pandēmijas apstākļos atradīsim atbildes uz jautājumu – kā mēs visi kopā epidemioloģiski droši varam pabeigt vienu Svētku ciklu, nevis meklēsim aizvien jaunus ieganstus, kas sākas ar "ne"!" vēstuli noslēdz Svētku radošo komandu pārstāvji.

Vēstuli parakstījuši:

XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma "Saule vija zelta rotu" radošā komanda – režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, horeogrāfe inscenētāja Dagmāra Bārbale, mākslinieciskā vadītāja Indra Ozoliņa;

Pūtēju orķestru koncerta "Svētku rota Latvijai" radošā komanda – mākslinieciskā vadītāja Ilze Līviņa, režisore Inga Krišāne, scenogrāfs Rūdolfs Baltiņš;

Tautas mūzikas koncerta radošā komanda – režisore Elīna Apsīte un mākslinieciskā vadītāja Nora Kalniņa;

Mūsdienu deju lieluzveduma "Augstāk par zemi" radošā komanda – mākslinieciskā vadītāja Annika Andersone un režisors Sandis Kalniņš;

Folkloras programmas "Rotā bite, rotā saule" radošā komanda – muzikālā vadītāja Dina Liepa, producents Jeremejs Reinis Druvietis, režisora asistente Katrīna Feldmane, režisore Māra Mellēna;

Projekta bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām "Roku rokā dziesmu rotā" koordinatore Monika Daļecka;

Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekta "Radi rotājot" komanda – mākslinieciskā vadītāja Areta Raudzepa, projekta "Radi rotājot" radošās grupas un Dziesmu svētku padomes locekle Ilze Rimicāne;

Koru koncerta "Dziesmu koks" mākslinieciskā vadītāja Aira Birziņa, režisore Inese Mičule;

Koru koncerta "Dziesmubērns" radošā komanda – mākslinieciskais vadītājs, diriģents Edgars Vītols, režisore Inga Cipe un virsdiriģenti Arvīds Platpers, Jevgeņijs Ustinskovs, Kaspars Ādamsons, Eduards Grāvītis, Romāns Vanags;

Kokļu mūzikas koncerta "Es varēju lielīties" radošā grupa – mākslinieciskā vadītāja Ieva Šablovska, projekta vadītāja Dita Pfeifere, režisors Juris Jonelis.