Reirs apliecina atbalstu Levita aicinājumam veicināt latviešu oriģinālliteratūras izdošanu un pieejamību  (2)

Pēc FM paustā, ministrs uzskata, ka ir nepieciešams stiprināt latviešu valodu un veicināt tās attīstību. Tāpat Reirs piekrīt, ka valsts valodas politikai mērķtiecīgi jāveicina kvalitatīva satura valsts valodā pieejamība. Tikšanās laikā finanšu ministrs arīdzan norādīja, ka ir gatavs atbalstīt konstruktīvus risinājumus, kas sniegtu nepieciešamo atbalstu latviešu grāmatniecībai, un gaida priekšlikumus no par kultūrpolitikas veidošanu valstī atbildīgās Kultūras ministrijas (KM).

Reirs atzina, ka ir nepieciešams risinājums oriģinālliteratūras atbalstam, un mudināja grāmatniecības nozares pārstāvjus sadarboties ar KM, meklējot saskarsmes punktus un izstrādājot priekšlikumus.

Uz jautājumu, vai ministrs atbalsta 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu grāmatām, Reirs ar padomnieces starpniecību norādīja, ka "domāt par priekšlikumiem un risinājumiem, analizēt, rēķināt un vērtēt, kā aizstāvēt katras jomas intereses, un sadarboties ar nozares asociācijām, – tā ir katras nozares ministrijas misija un uzdevums. Tāpēc mēs no Kultūras ministrijas gaidām efektīvu risinājumu, kā atbalstīt oriģinālliteratūru".

Kā pēc tikšanās ar finanšu ministru un kultūras ministru Nauri Puntuli (NA) pavēstīja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, pozīcija, kas pirms diviem gadiem saskaņota ar KM ir palikusi nemainīga, proti, grāmatizdevēji vēlētos, ka valsts būtu izprotoša un domātu par plašākas sabiedrības interesēm, un piešķirt 5% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi jebkurā veidā izdotām grāmatām.

Runājot par tikšanos ar finanšu ministru, Punka atzīmēja, ka FM ir jāņem vērā visas prasības, kas ienāk no daudzām nozarēm un jāmēģina tās salāgot ar budžeta iespējām. Pēc Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājas paustā, finanšu ministrs uzskata 5% PVN likmes piemērošanu grāmatām par subsīdiju, nevis par konkurences izlīdzsvarošanas instrumentu, kā to uzskata grāmatizdevēji.

Punka norādīja, ka šajā jautājumā viedoklis ar finanšu ministru nesaskan, atzīmējot, ka FM, iespējams, nevēlas ieklausīties starptautisku finanšu ekspertu viedoklī, ka kultūras sektoram ir pieļaujama iespējami zemā PVN likme. Pēc viņas paustā, Reiram ir bažas, ka, piemērojot jebkurām grāmatām 5% PVN likmi tiks veicināta valstij naidīgas informācijas izplatīšana.

"Mūsu ieskatā, grāmatu formātā viltus ziņas vai melīgu informāciju izplata daudz retāk, nekā citos formātos. Ir arī citi instrumenti, kā šo ierobežot. Baidoties par atsevišķu grāmatu nelabvēlīgu ietekmi uz sabiedrību, iespējams, mēs tai nodarām kaitējumu, liedzot plašāku pieeju informācijai, kas sabiedrībai būtu noderība, bet tas ir diskusiju jautājums," uzsvēra Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Punka atzina, ka grāmatizdevēji ir secinājuši, ka ledus ir izkustējies un tālāk jau jādiskutē par viedu, kā praktiski PVN likmes samazināšana varētu izskatīties, gatavojoties nākamā gada budžeta pieņemšanai. Viņa akcentēja, ka grāmatizdevēji turpinās skaidrot savu nostāju arī citām ministrijām, lai atrastu veidu, kā to vislabāk īstenot un kā tas būtu vislabvēlīgāk arī sabiedrībai.

Jautāta, vai finanšu ministrs rosinājis šķirot grāmatas, kurām piešķirt samazināto PVN likmi, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja pavēstīja, ka tikšanās laikā finanšu ministrs runājis par latviešu oriģinālliteratūru un paudis atbalstu prezidenta aicinājumam. Pēc Punktas paustā, no Valsts prezidenta izteikumiem var secināt, ka viņš atbalsta arī augstvērtīgas literatūras tulkošanu latviešu valodā, jo arī tā ir atbalstāma un sekmējama lieta, kurai vajadzētu piemērot 5% PNV likmi.

"Tad ir jautājums, kas tad paliek pāri tāds, ko mēs uzskatām par sliktu. Runājot par likmju šķirošanu, jāatzīmē, ka līdz 2004. gadam atsevišķām grāmatu grupām – orģināldaiļliteratūrai, bērnu grāmatām, mācību grāmatām – bija 0% likme, kura vairs nav reāla. Savukārt, visām pārējām grāmatām bija pilnā PVN likme, kas nebūtu vēlama. Tas zināmā mērā jau tajos laikos sašaurināja iespējas tulkot tieši kvalitatīvu literatūru no citām valodām un nesekmēja valodu apriti," skaidroja Punka.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Savienībā šāda prakse, ka grāmatas tiktu šķirotas pēc valodas piederības, nepastāv. Punkta akcentēja, ka Latvija netrūkst tādu autoru, kas raksta angļu vai krievu valodā. Tāpat Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja uzsvēra, ka savulaik tas ir apspriests ar visām atbildīgajām ministrijām, norādot, ka EK viedoklis par šādu likmju dalīšanu būtu diezgan negatīvs, jo patlaban valda tendence veicināt daudzvalodību Eiropā un informācijas apriti starp Eiropas valstīm. Viņas ieskatā, šāds dalījums nebūtu optimālākais ejamais ceļš.

Pēc Punkas paustā, jārēķinās, ka likmju šķirošana radīs arī administratīvo slogu, jo būs jānosaka kaut kādi kritēriji, pēc kuriem izvērtēt, kurai grāmatai piemērojama 5% PVN likme, kurai – 12% PVN likme. Beigu beigās tas var izrādīties daudz dārgāk, nekā piemērot 5% PVN likmi nešķirojot.

Jau ziņots, ka, sākot akciju "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi", grāmatizdevēji šodien tikās ar kultūras un finanšu ministru.

Kā iepriekš informēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Marika Celma, lai panāktu 5% PVN likmes piemērošanu visām Latvijā izdotajām grāmatām – gan drukātajām, gan e-grāmatām, grāmatizdevēji rīko akciju, dāvinot ministrijām Latvijas izdevniecību izdotas dažādu žanru un nozaru grāmatas.

Celma norādīja, ka akcijas "Atdodiet grāmatām 5% PVN likmi!" mērķis ir informēt valdību par kritisko situāciju grāmatizdevēju nozarē, lūgt atbalstu un atgādināt, ka ir nepieciešama politiskā izšķiršanās, lai iepriekšējo sarunu gaitā panāktās vienošanās starp nozari un ministrijām beidzot tiktu ieviestas dzīvē.

Akcijas ietvaros Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas un nozares pārstāvji dosies uz visām Latvijas ministrijām, lai dāvinātu 13 Latvijas izdevēju dažādu žanru un nozaru grāmatas, tā simboliski norādot uz nelielās grāmatizdevēju nozares neatsveramo lomu izglītotas sabiedrības veidošanā un speciālistu sagatavošanā.

Celma uzsvēra, ka grāmatizdevēju nozare jau gadiem ilgi ir izdzīvošanas režīmā. 2009. gadā, kad 5% PVN likme grāmatām uz nepilnu gadu tika nomainīta pret 21% PVN likmi, nozares kopējais apgrozījums kritās par 35%, savukārt grāmatu tirāža samazinājās uz pusi.

Pazeminātā PVN likme drukātajām grāmatām tika atjaunota uz 12%, nevis 5%, un ir teju divreiz augstāka par Eiropas Savienības (ES) vidējo likmi grāmatām, un situācija nozarē jau ilgāku laiku raisa bažas.

Pagājušajā gadā jaunu grāmatu nosaukumu skaits samazinājās par 16,3%, bet grāmatu tirāžas – par 35%. Negatīvā tendence turpinās arī 2021. gadā – pirmajā ceturksnī jaunu grāmatu skaits pret attiecīgo periodu 2020.gadā samazinājās par 53,56%. Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā izdotas tikai 235 grāmatas, kas ir zemākais rādītājs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Patlaban liela daļa nozares uzņēmumu grāmatu izdošanu var īstenot, tikai pateicoties dažādos projektu konkursos piesaistītajiem līdzekļiem, uzsver Celma.

Pēc Celmas sniegtās informācijas, Latvijā izdotajām drukātajām un e-grāmatām PVN likmes ir otrās augstākās Eiropas Savienībā (ES) – attiecīgi 12% un 21%. Vidējā PVN likme grāmatām ES pašlaik ir 6,1%.
Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka pauž gandarījumus, ka nozares aicinājumam ir atsaucies Valsts prezidents Egils Levits un atkārtoti vērsies pie valdības un Saeimas ar lūgumu atbalstīt grāmatizdevējus.

Jau ziņots, ka Levits paziņojumā par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas nostiprināšanu norādīja, ka viņš ir rosinājis noteikt samazinātu PVN likmi latviešu oriģinālliteratūrai, kā arī masu informācijas līdzekļiem latviešu valodā, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu latviešu grāmatniecībai un medijiem.