Jūrmala cīņā par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu iesaistās ar koncepciju 'ARTērijas'

Kā "Delfi" informēja Jūrmalas domes pārstāvji, pieteikums, tā mākslinieciskā koncepcija un programma veidota kopdarbā, iesaistot Jūrmalas iedzīvotājus, kultūras ekspertus un sadarbības partnerus no Kurzemes kaimiņu novadiem.

Kā skaidro mākslinieciskās koncepcijas veidotāji, Jūrmalu caurvij piecas dabā eksistējošas ARTērijas: Lielupe, dzelzceļš, autoceļš, veloceliņš un jūras krasts, kas savieno Jūrmalu ar galvaspilsētu Rīgu, kā arī ar kaimiņu un attālākiem Latvijas novadiem, savukārt Latviju ar Eiropu un Eiropu ar pasauli.

"Tās ir arī vēstures, kultūras, mākslas, dabas, komunikācijas un visdažādāko sociālo grupu ARTērijas, kas plūst un uztur dzīvību visās tās izpausmēs. Savukārt visas programmas norises vietas Jūrmalā un sadarbības partneru novados tiek dēvētas par pulsa vietām," skaidro programmas veidotāji.

"ARTērijas uztur dzīvību visās tās izpausmēs, un svarīgi, lai tajās nebūtu sastinguma un apmierinātības ar jau esošo. Pulsējot ARTērijām, pastāvam, funkcionējam un augam arī mēs – ne vien fizioloģiskā, bet arī apziņas, domāšanas, radošās izpausmes un garīgās izaugsmes aspektā," radošo koncepciju raksturo Jūrmalas pilsētas Kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa.

Kultūras programmu ir radījuši Jūrmalas un partnernovadu cilvēki – attālināti tiekoties darba grupās, diskusijās un radošās tikšanās, piedaloties aptaujā un iesniedzot idejas kultūras norisēm tiešsaistes "Ideju krātuvē". Pieteikuma veidošanā iesaistīti vairāk nekā 500 dalībnieki – kultūras darbinieki, jaunieši, uzņēmēji, etniskās minoritātes, sabiedriski aktīvie iedzīvotāji, pilsētvides, dabas, veselības u. c. jomu speciālisti, saņemtas teju 300 idejas dažādām aktivitātēm, pasākumiem, vides un infrastruktūras objektu izveidei.

Kopdarbā ar iedzīvotājiem ir radīta plaša kultūras programma, kas veidota trīs tematiskos virzienos: veselība – fiziskajai un garīgajai veselībai veltītas aktivitātes; koprade – vietējā un starptautiskā sadarbībā veidoti pasākumi kultūras un ekonomisko mērķu sasniegšanai; vide – uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem vērstas norises.

Jūrmalas partneres ceļā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu ir septiņas Kurzemes novadu pašvaldības – Tukums, Engure, Jaunpils, Kandava, Talsi, Roja un Dundaga. Vienojošais ir kopīgas vēstures saknes – zvejniekciemi un viena no senākajām Latvijas dzelzceļa līnijām, dabas tūrisms – Jūrtaka, Mežtakas posms, "EuroVelo" celiņš un pludmale. Novados ir divas īpašas mazākumtautības – lībieši un romi.

"Visiem kopīga ir mīlestība pret kultūras mantojumu, ko godā 337 amatierkolektīvi un 14 mūzikas un mākslas skolas. Kopīga ir sadarbības pieredze, centieni mazināt klimata pārmaiņas un vēlme dzīvot tīrā, veselīgā vidē, tādu to saglabājot un atstājot mantojumā nākamajām paaudzēm," raksta programmas veidotāji.

Kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, Jūrmala vēlas Eiropai apliecināt, ka tieši kultūra ir veselības un dzīvības artērija un, īstenojot jēgpilnu un ilgtspējīgu Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu, pierādīt, ka sadarbība ir kultūras izpausme, kas spēj vienot.

Pieteikums konkursam par Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu Kultūras ministrijā jāiesniedz līdz šā gada 4. jūnijam. Titula ieguvēja tiks paziņota 2022. gadā. Par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā kļūs viena Latvijas pilsēta un viena pilsēta Portugālē.