Foto: LETA
Ne velti slavenais, brīžam apnicīgais Oldesa Hakslija teiciens – "vēsture māca to, ka cilvēki neko nemācās no vēstures" – izrādās taisnība. Ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, tomēr – vai esam kaut ko mācījušies no brīvības? Un vai brīvība ir kaut ko mācījusi mums? Cik liela loma var būt vienam laikrakstam? Kāda bija mediju loma Atmodas laikā, un kāda tā ir šodien? Vai šodien sasniegts Neatkarības deklarācijas mērķis? Šķiet, laikraksts "Literatūra un Māksla" ir tāda parādība latviešu kultūrā, par ko neviens Latvijas iedzīvotājs nevarētu teikt: man ar to nav nekādas saistības. Šī avīze, lai gan mūsdienās vairs ne tik bieži izcelta vai pieminēta, ir viens no spilgtākajiem Atmodas laika simboliem un vēl aizvien uzskatāma par kvalitātes latiņu kultūras žurnālistikā.

Raksts tapis kā daļa no autores bakalaura darba "Laikraksta "Literatūra un Māksla" (1985–1990) loma Trešajā atmodā" Rīgas Stradiņa universitātē, Komunikācijas fakultātē.

"Labas avīzes lielākais pienesums ir tas, ka tā atstāj nospiedumu cilvēku domāšanā, pat ja viņi to neapzinās," ar smaidu sejā atzīst Sarmīte Ēlerte, Valsts prezidenta padomniece kultūrpolitikas jautājumos, kādreiz – "Literatūras un Mākslas" Kino un foto nodaļas vadītāja. "Pirms pāris gadiem pārlapoju "Literatūras un Mākslas" komplektus un, dažus rakstus pārlasot, pēkšņi sapratu – kāda doma, formulējums no šiem rakstiem ir ļoti precīzi gadu desmitiem turpinājis manī dzīvot, kaut arī biju aizmirsusi, no kurienes tas nācis," atceras Ēlerte.

Sarmīte Ēlerte

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit