Kā "Delfi" informē AS "Būvuzņēmums Restaurators" sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Riņķis, kopā ar zāles apdari tika rekonstruēta arī krāšņā lustra un pārējie sienu apgaismes ķermeņi. Tomēr vissarežģītākais uzdevums bijis atjaunot skaistos griestu gleznojumus, jo liecībās par telpas izskatu bija saglabājušas vien dažas melnbaltas fotogrāfijas, ar kurām tad nācās strādāt restauratoriem un arhitektei Ilzei Mekšai.
Pēc dažām melnbaltām fotogrāfijām, ko Jēkabpils Vēstures muzeja rīcībā savulaik nodeva pils īpašnieka barona fon Korfa vedekla, bija zināms, ka griestu apdari agrāk rotājuši gleznojumi. Tie līdz mūsdienām nebija saglabājušies, tādus neatcerējās pat vecākie muzeja darbinieki, stāsta Riņķis. Visticamāk, zīmējumi gājuši bojā 20. gadsimtā – laika posmā no trīsdesmitajiem līdz sešdesmitajiem gadiem. To varētu būt ietekmējis gan Otrais Pasaules karš, gan ēkas izmantošana armijas vajadzībām. Lai noteiktu vēsturisko zīmējumu izmēru, apjomu, krāsu gammu un radītu galveno gleznojumu papildinošos elementus, arhitektei un restauratoriem vispirms bija jāveic apjomīga izpēte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
