Puntulis paredz asas diskusijas par arhitektu piedāvātajām koncertzāles novietnēm  (15)

Ministrs prognozēja, ka katrai no izraudzītajām novietnēm - Andrejsalai, Rīgas Kongresu namam un Rūpniecības preču tirgus teritorijai - būs savi kvēli aizstāvji un pretinieki, bet diskusijās un kompromisos būs jānonāk līdz vienai konkrētai vietai.

"Nav nevienas slavenas koncertzāles, kura būtu uzbūvēta bez emocionālas asinsizliešanas. Naivi cerēt, ka Rīgā būs savādāk," sacīja Puntulis.

Jau tuvākajā laikā kultūras ministrs plānojis tikties ar Mūzikas padomes pārstāvjiem un Rīgas domi. Tāpat Puntuļa ieskatā nepieciešama plašāka publiska sabiedrības aptauja par piemērotāko koncertzāles vietu.

Puntulis atzina, ka visām trīs piedāvātajām novietnēm ir savi izaicinājumi, jo neviena no tām nav ideāla.

Jautāts, vai vēl ir iespējama atgriešanās pie Kultūras ministrijas izraudzītās un valdībā apstiprinātās novietnes Elizabetes ielā 2, Puntulis sacīja, ka gadījumā, ja turpmākajās diskusijās nebūs iespējams pārvarēt trīs patlaban piedāvāto novietņu izaicinājumus, iespējams, nāksies atgriezties pie izvērtējuma pēdējam posmam virzītajām sešām novietnēm, starp kurām ir arī Elizabetes iela 2.

Tomēr ministrs pauda cerību, ka diskusijās izdosies pārvarēt trīs piedāvāto vietu izaicinājumus. "Domāju, ka spēsim vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm," sacīja kultūras ministrs.

Puntulis skaidroja, ka Elizabetes iela 2 atbilst septiņiem no kopumā desmit fokusgrupas izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem, taču neatbilda trim no tiem. "Trīs kritēriji bija izšķiroši. Ja daļai sabiedrības ir šāds viedoklis, tad tas ir jāņem vērā," sacīja Puntulis.

Ministrs arī atturējās no sava subjektīvā vērtējuma par trīs piedāvātajām novietnēm, norādot, ka turpmāk notiks mēģinājumi atrast objektīvu viedokli par kādu konkrētu vietu.

Puntulis uzsvēra, ka turpmākajās diskusijās sabiedrībai nevajadzētu aizmirst par virsmērķi - koncertzāli Rīgā. Ministrs atzina, ka sāktais ceļš ir pareizs, un, lai gan veiktā izpēte un turpmākās diskusijas prasa laiku, ir svarīgi nonākt pie objektīviem secinājumiem un konsolidēta viedokļa. "Tik pareizā lietu kārtībā koncertzāles procesā līdz šim vēl neesam gājuši," teica Puntulis.

Fokusgrupas diskusijas veidoja pilsētplānošanas uzņēmums "Grupa93" un fokusgrupā bija iekļauti gan arhitekti, gan mūziķi, gan arī citi sabiedrības un kultūras jomas pārstāvji. Fokusgrupas izvirzītie vērtēšanas kritēriji noteica, ka vietai jābūt daļai no mūzikas pudura, ērti pieejamai, projektam jābūt ātri attīstāmam, vietā jābūt atbilstošai telpai/ārtelpai, jābūt līdzsvaram starp izmaksām un kvalitāti, jābūt iespējai izvairīties no neskaidrībām, jaunajai koncertzālei nav jātop uz esošo vērtību rēķina, vietai jābūt prestižai, vietai jādod impulss apkārtnes attīstībai un potenciālajai vietai jābūt sabiedrības atbalstam.

Potenciālo koncertzāles novietņu salīdzinošās izpētes veicēju - Lietuvas uzņēmuma "MASH Studio" pārstāve, pilsētplānotāja Živile Šimkute pastāstīja, ka izvērtējumā kā piemērotākās izvēlētas novietnes Daugavas labajā krastā, jo tās ir tuvāk pilsētas centram, kā arī nav jāšķērso tilti, lai no piekļūtu no dzelzceļa stacijas un autoostas.

Šimkute skaidroja, ka tika vērtētas arī izmaksas, lai potenciālo novietni vispār sagatavotu koncertzāles būvniecībai un visaugstākās tās ir bijušas AB dambim - 7,85 miljoni eiro. Piemēram, Kongresu nama sagatvošana pārbūvei izmaksātu 1,32 miljonus eiro, bet Andrejsalas - 1,69 miljonus eiro.

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) valdes priekšsēdētāja Māra Vaivode iepriekš informēja, ka LAS noslēgusi Nacionālās akustiskās koncertzāles novietņu izvērtēšanas procesu, izvirzot trīs iespējamas vietas - Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju.

Līdz ar to LAS nav rekomendējusi koncertzāles izveidošanu Elizabetes ielā 2, kas iepriekš izskanējusi kā potenciālā koncertzāles atrašanās vieta.

LAS šīs vietas izvēlējusies kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību. Tāpēc Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai virzītas trīs vietas - Andrejsala Andrejostas ielā 17, Rīgas Kongresu nams Krišjāņa Valdemāra ielā 5 un Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu.

Organizācijā skaidro, ka 8. jūnijā LAS padomes sēdē tika prezentēti novietņu salīdzinošās izpētes veicēju "MASH Studio" (Lietuva) un fokusgrupas diskusiju veidotāju "Grupa93" (Latvija) darba rezultāti. Pēc iepazīšanās ar pētījuma kopsavilkumu LAS padome apstiprināja procesa gala ziņojumu par koncertzāles būvniecības vietām un akceptēja rezultātu iesniegšanu Kultūras ministrijai.

LSA norāda, ka pētījums iekļauj vērtējumu par novietņu stratēģisko potenciālu, sasniedzamību un piekļuvi, vietas gatavību attīstībai, izskatot juridiskos kritērijus un ar tiem saistītos riskus, ir veiktas izmaksu prognozes, vērtēta novietnes kapacitāte, pilsētvides konteksts un iespēja veidot vizuāli atpazīstamu ēku, tika izskatīta projekta realizācijas atbilstība ilgtspējības principiem, vērtēta iespējamā sabiedrības reakcija, kā arī iekļauti salīdzināmi starptautisku koncertzāļu projektu piemēri.

Koncertzālei ieteiktās vietas piedāvā trīs atšķirīgas iespējas un scenārijus nacionāli nozīmīga kultūras objekta realizācijā. Andrejsalā koncertzāle kā kultūras magnēts ūdensmalā kļūtu par reprezentablu un ikonisku teritorijas reģenerācijas katalizatoru un nozīmīgu pilsētainavas sastāvdaļu, stimulējot kopējo teritorijas attīstību, paaugstinot vides kvalitāti un jaunu funkciju ienākšanu, norādīts pētījumā.

Rīgas Kongresu nama pārbūve par akustisko koncertzāli piedāvā iespēju veidot publisku nacionāli nozīmīgu, bet kompaktāku programmu jau esošā ēkā, kurai nepieciešama atjaunošana, lai turpinātu tās izmantošanu jaunā kvalitātē. Šī vieta pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai, jo nav nepieciešama papildus infrastruktūras izbūve vai īpaša vietas sagatavošana. Koncertzāles īstenošana Kongresu namā gan prasīs plānotās koncertzāles telpu programmas samazināšanu.

Pašreizējā Rūpniecības preču tirgus teritorija ir mazāk tradicionāla un akceptējama kā koncertzāles vieta. Tomēr līdz ar koncertzāli tā var attīstīties kā jauns un laikmetīgs ar uzņēmējdarbības garu un radošu atmosfēru piepildīts kultūras kvartāls, kas dotu nozīmīgu sociālekonomisko impulsu kopējai Maskavas priekšpilsētas attīstībai, teikts atzinumā.

LSA savā paziņojumā presei arī plaši skaidro, kādā veidā pētījums veikts. Arhitektu savienība arī norāda, ka, atsaucoties kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) aicinājumam, piedāvāja vairāku posmu plānu Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnes atrašanās vietas izvēlei, potenciālo novietņu analīzei identificējot 36 iespējamās lokācijas Rīgā.

Pēdējā posmā padziļināti tika skatītas sešas vietas - AB dambis, Andrejostas iela 17 Andrejsalā, Elizabetes iela 2 kopā ar Kronvalda bulvāri 6, Uzvaras parka teritorija starp Raņķa dambi, Slokas ielu un Aleksandra Grīna bulvāri, Rūpniecības preču tirgus teritorija starp Gaiziņa ielu, Prāgas ielu un Turgeņeva ielu un Rīgas Kongresu nams, kas izskatīšanai pievienots pēc Rīgas domes aicinājuma.