Pēc daudzu gadu ilgiem vēsturisku dokumentu pētījumiem izveidots jauns renesanses ģēnija Leonardo da Vinči dzimtas koks, kas apliecina, ka šodienas sabiedrībā dzīvo vismaz 14 dižā mākslinieka vīriešu dzimuma radinieki. Jaunajiem atklājumiem vēl jāiztur pēdējais posms – DNS sekvenēšana.
Jaunais pētījums tika nopublicēts 4. jūlijā. Tā autori ir Da Vinči eksperts un mākslas vēsturnieks Alesandro Vezosi, kā arī vēsturniece Agnese Sabato. Oficiāli vēsturiskā pētniecība un jaunā dzimtas koka veidošana sākta 2016. gadā, taču Vezosi, kuram šobrīd ir 71 gads, Leonardo dzimtas pēcteču dzīt pēdas sāka jau 1973. gadā, bet sadarbību ar vēsturnieci Sabato uzsāka 1993. gadā. Interesants fakts, ka Vezosi nāk no Vinči pilsētiņas, no kuras cēlusies Leonardo da Vinči dzimta un tās uzvārds.
Šo gadu laikā abi vēsturnieki ir pētījuši teju 700 gadu ilgo Da Vinči dzimtas vēsturi, raksta portāls "ARTnews". Tas ietver piecus dzimtas atzarus un 21 paaudzi. Kopumā atrasts vairāk nekā 200 dzimtas locekļu.
"Monas Lizas" un daudzu citu slavenu gleznu autors un izgudrotājs mira 1519. gada 2. maijā, 67 gadu vecumā. Viņam pašam bērnu (vismaz zināmu) nav bijis, bet mākslinieka mirstīgās atliekas ir zudušas.
Oficiālais Leonardo da Vinči kaps atrodas Ambuāzas pilī, Luāras ielejā, Francijā. Pils kapela tika nopostīta Franču revolūcijas laikā. Pastāv versija, ka Leonardo da Vinči kapā esošo skeletu ekshumēja un pārveda uz netālu esošo Santubēras kapelu. Tomēr, lai kur arī kauli atrastos, joprojām nav pierādīts, vai tās patiešām ir renesanses ģēnija mirstīgās atliekas.
Jaunais dzimtas koks un jaunatrastie pēcteči palīdzēs pētniekiem salīdzināt DNS un to noskaidrot. Tāpat tas varētu palīdzēt autentificēt mākslas darbus, piezīmes un zīmējumus, par kuru piederību Da Vinči līdz šim ir bijušas šaubas.
Abi pētnieki – Vezosi un Sabato – jau ir sazinājušies ar Da Vinči dzimtas pēctečiem, pirms tam rūpīgi pārliecinoties un pārbaudot vēsturisko avotu precizitāti. Kā vēsta "Live Science", tie esot visdažādāko profesiju cilvēki, gan biroju darbinieki, gan konditors, gan kalējs, gan mēbeļu meistars, gan porcelāna tirgotājs, gan arī viens mākslinieks.
No jaunā pētījuma izriet, ka Leonardo bija Da Vinči dzimtas sestās paaudzes pārstāvis. Dzimtas vecākais pārstāvis Mikele Leonardo dzīvojis 14. gadsimtā.
Pētniecību apgrūtinājis avotu trūkums par Leonardo da Vinči māti. No līdzšinējiem pētījumiem zināms, ka mākslinieka tēvs bija florenciešu jurists Pjēro Fruzīno di Antonio da Vinči, bet māte – kāda zemnieku sieviete Katerina. Ir versija, ka viņai dēls Leonardo piedzimis 15 gadu vecumā. Piecu gadu vecumā nākamais talants tika aizvests uz dzimtas īpašumu Vinči pilsētiņā, kur audzis kopā ar saviem vecvecākiem.
Leonardo da Vinči (1452–1519) tiek uzskatīts par vistalantīgāko cilvēku, kāds jebkad dzīvojis. Viņu uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem gleznotājiem, viņš bija arī radošs un laikam priekšā esošs tehnoloģiju izgudrotājs, dabas un anatomijas pētnieks. Da Vinči slavenākās gleznas ir noslēpumiem un mistērijām apvītā "Mona Liza", "Svētais vakarēdiens", "Dāma ar sermuliņu", "Jānis Kristītājs" un citas. 2017. gadā "Christies's" izsolē par 475.4 miljoniem ASV dolāru (402.4 miljoni eiro) tika pārdota Da Vinči glezna "Salvator Mundi", kļūstot par šobrīd visdārgāk pārdoto mākslas darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
