Skaņas un kustības izrāde "Danse macabre ("Nāvesdeja")" ieraus skatītājus neierasta skanējuma un vizuālo efektu pasaulē. Lai gan danse macabre vistiešāk asociējas ar vizuālo mākslu, savulaik šis jēdziens tika iemiesots dzīvē arī kā teātris, performance ciemos un pilsētu laukumos, kur dažādu sociālo slāņu ļaudis, saģērbušies par miroņiem, apvienojās gājienā, tādējādi kaut uz brīdi vienādojot sociālā statusa atšķirības (kā karnevāla laikā) un kopīgi veicot nāves apzināšanās aktu. Tā bija mistērija, kas savā ziņā nolaida tvaiku sabiedrībā.
Cēsīs šī mistērija tiks izspēlēta skaņu un kustību izrādē, groteskā leļļu baletā, kura pamatā ir franču dzejnieka simbolista Anrī Kazalisa (Cazalis, 1840–1909) dzejolis "Danse macabre". Dzejolis ir fonētikā ļoti muzikāls un saturā stipri vizuāls. Tāda būs arī visa izrāde, kur galvenās lomas iedalītas sitaminstrumentiem un elektronikai, bet skanēs arī flauta, trompete, tuba, vijole, alts, čells, elektriskās ērģeles, elektriskā ģitāra un muzikālais zāģis.