Pirmajā mirklī, redzot Kristiana Brektes gleznojumu, patiešām var iestāties mulsums – rodas jautājumi, kāda ir darba dziļākā nozīme un kāpēc tas redzams tieši uz skolas sienas. Nevaram noliegt, ka šāda vietas izvēle ir visai provokatīva, jo īpaši apzinoties šībrīža sakāpināto attieksmi pret dažādām ar ķermeni un seksualitāti saistītām tēmām daļā sabiedrības. Vai vietas izvēle ir diskutabla? Jā. Tāpat būtu noderējusi saruna ar skolu un vecākiem pirms gleznojuma tapšanas. Taču, ja mums patiešām rūp bērnu drošība un veselīga attīstība, ir vērts padomāt plašāk.
"Dardedzes" psihologi ikdienā strādā ar bērniem, kuri ir cietuši no vardarbības – emocionālas, fiziskas, seksuālas vai pamešanas novārtā. Bieži mūsu darbs ir palīdzēt izvērtēt, vai bērns ir cietis no vardarbības – vai bērnā noteikta rīcība ir atstājusi negatīvas sekas, kā, piemēram, grūtības koncentrēties, agresīva uzvedība, miega traucējumi, depresīvas izjūtas un citas. Ja mums tiek jautāts, vai šis darbs pats par sevi varētu bērnus traumēt, mūsu atbilde būtu – visticamāk, nē. Taču ir svarīgi kādu kontekstu šim attēlam radām mēs, pieaugušie.