Rīgas birža būs aplūkojamas Ķīnas šņaucamās tabakas pudelītes

Izstādes kuratore ir Kristīne Milere. Viņa skaidro, ka Eiropā šņaucamo tabaku plaši lietoja jau 16. gadsimta sākumā un, atskatoties vēsturē, daudzas pasaulē zināmas personības savulaik ar to aizrāvušās – Anglijas karaliene Šarlote, Volfgangs Amadejs Mocarts, Čarlzs Darvins, Napoleons Bonaparts, Abrahams Linkolns un citi. Pekinas galmu ar tabaku iepazīstināja eiropiešu misionāri ap 16. gs. beigām, bet Cjin dinastijas (1644–1912) laikā to aizliedza. Atļauta bija tikai šņaucamā jeb pulverveida tabaka, jo uzskatīja, ka tai piemīt dziednieciskas spējas, to nēsāja līdzi mazās pudelītēs, tāpat kā citus medikamentus. Līdzīgi kā Eiropā, arī Ķīnā sākotnēji šņaucamās tabakas lietošana bija elites vaļasprieks, un tās izplatība un tai paredzēto konteineru gatavošana aizsākās tieši imperatora galmā, raksta Milere.

Šņaucamās tabakas pudelītes aizvietoja Eiropā lietotās tabakdozes. Visticamāk, to forma aizgūta no ķīniešu medicīnas pudelītēm, taču nav izslēgts, ka eiropieši paši piedāvāja citas tabakas uzglabāšanas iespējas konkrētajam reģionam, ko ķīnieši pēc tam pielāgoja savai skaistuma izpratnei un praktiskam pielietojumam. Neliela izmēra pudelīte ar tievu kakliņu un korķi bija labākais risinājums, lai šņaucamā tabaka augstā mitrumā ilgāk saglabātu nepieciešamo konsistenci un aromātu.

Pudelīšu darināšanai izmantoja dažādus materiālus – porcelānu, nefrītu, ziloņkaulu, koku, lazurītu, malahītu, kvarcu, metālu, laku, tirkīzu, ahātu, gliemežvākus, keramiku u.c., bet visbiežāk – stiklu. Muzeja kolekcijā glabājas daudzslāņu stikla pudelītes, no iekšpuses apgleznotās pudelītes un ahātā un nefrītā grebtās pudelītes. Laikietilpīgajā pudelīšu pagatavošanas procesā izmantoja tradicionālos Ķīnas mākslas veidus un sižetus, kas bija populāri glezniecībā, uz porcelāna, lakas nefrīta, emaljas un citiem priekšmetiem. Tieši šī iemesla dēļ tās bieži vien raksturo kā Ķīnas mākslu miniatūrā.

Kuratore stāsta, ka šņaucamās tabakas pudelītes bija būtiska Cjin dinastijas dzīves sastāvdaļa, uzrādot sava laika vizuālo valodu, cilvēku paradumus un vērtības. Lielākoties uz tām attēlotie sižeti ietver apslēptu nozīmi, kas bija svarīga konkrētās pudelītes īpašniekam, līdz ar to daudzi stāsti mūsdienās līdz galam nav iztulkojami. Uz muzeja kolekcijā esošajām pudelītēm iespējams izlasīt populāru Tan dinastijas (618–907) dzejoli, redzēt kalnu un upju ainavas, kā arī dažādus Ķīnas kultūrā zināmus tēlus – pūķi, karpu, lotosu, plūmes ziedus u.c.

Izstādē varēs iepazīties gan ar to, kā šīs pudelītes sāka lietot Ķīnā un kā attīstījās to pagatavošana, gan ar to, kā tās nonāca muzeja kolekcijā. Katram pudelītes veidam ir īpaša tehnika, kā to pagatavo. Ķīnas kultūras centra sagatavotie videomateriāli parādīs, kā pudelītes tiek apgleznotas un grebtas mūsdienās, toties plašās anotācijas paskaidros, kā tehnika attīstījās un kas uz pudelītēm attēlots.

Mākslas muzeja Rīgas birža izstāžu cikls "Āzijas mākslas stāsti" rosina atklāt un izprast noteiktu mākslas darbu sižetus, tehnikas, funkcijas, to filozofisko, reliģisko, estētisko un kontekstuālo nozīmi. Āzijas māksla vienmēr ir fascinējusi Rietumu skatītāju ar savu neparastumu, formas un funkcijas dažādību un tikai Āzijas kultūrām raksturīgo estētisko uztveri. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Āzijas mākslas kolekcijā glabājas vairāki tūkstoši mākslas darbu no tuvākām un tālākām Āzijas zemēm, taču Mākslas muzeja Rīgas birža Āzijas mākslas galerijā parādīta tikai daļa no tiem. Cikla ietvaros, eksponējot vienu mākslas darbu vai priekšmetu grupu, atklāsim šos neparastos stāstus, kas bieži paliek nepamanīti.