Oriģinālprozas sadaļā atrodami Sergeja Moreino, Māras Vildes, Ramonas Indriksones stāsti par mūsdienu cilvēku dažādās ģeogrāfiskās vidēs. Lai labāk iepazītu Aukstā kara laika trimdinieku literatūru, aizsākta rubrika "trimdas baltiešu proza", ko šajā reizē pārstāv latviešu rakstnieka Andreja Irbes stāsts.
Tulkotās prozas sadaļā mātes dzimtās valodas un globālisma saduri bērnos esejā aprakstījusi lietuviešu rakstniece Daļa Staponkute. Grieķu autors Jannis Palavs īsstāstos izcēlis cilvēka iekšējo trauslumu, aktualizējis mājlopu industriālās audzēšanas ētiskumu.
Dzejas publikācijas jau labi zināmiem un lasītāju novērtētiem autoriem – Guntaram Godiņam, Ivetai Šimkus, Andrai Manfeldei, Eduardam Aivaram, Broņislavai Mārtuževai; amerikāņu dzejnieka Foresta Gandera darbus atdzejojis Ivars Šteinbergs.
Mārtiņš Mintaurs intervējis latviešu prozistu Egīlu Venteru, kurš nupat laidis klajā savu sesto romānu, kas "radās no tukšuma, no apokaliptiskās sajūtas, kāda vibrēja gaisā šā gada pavasarī".
Ingus Barovskis reflektē par Velgas Kriles dzejoļu krājumiem, tā pieminot dzejnieces aiziešanas trīsdesmito gadadienu. Romānu autors Vilis Lācītis izvērstā apskatā dauzonīgi vērtē humora iezīmes latviešu mūsdienu prozā. Dace Vīgante aplūko salīdzinošo jauno parādību, kad literāru darbu klausās, nevis lasa.
Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons no aizmirstības izcēlis latviešu muižniekus, kuri līdz pat 1917. gadam cariskajā Krievijā ieguva muižniecības titulu. Vēstures sadaļā publicēti arī fragmenti no rakstnieka un kādreizējā žurnāla "Avots" galvenā redaktora Aivara Kļavja grāmatas par leģendāro žurnālu.
Kā ierasts, žurnālā publicētas recenzijas par nesen iznākušām grāmatām.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Renāte Kloviņa, Dagne Devjatnikova, Sanita Adoviča, Anete Bajāre-Babčuka.
Žurnāla "Domuzīme" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.