No 16. septembra Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) aicina uz fotoizstādi "Krāsainā Latvija", kas izvietota muzeja ekspozīciju un izstāžu pagaidu mājvietā Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Eksponēti un digitāli aplūkojami vairāki simti vēsturiski fotoattēli, ko uzņēmuši gan profesionāli fotogrāfi, gan amatieri un privātpersonas.
Kā "Delfi" informē muzeja pārstāvji, izstāde veltīta mūsdienās tik pašsaprotamai un ikdienišķai, bet no vēstures viedokļa raugoties salīdzinoši nesenai parādībai, kāda ir krāsu fotouzņēmumi.
"Pagātne mūsu iztēlē pastāv šķietami "melnbalta", jo līdz pat pagājušā gadsimta 90. gadiem Latvijā dominēja melnbaltā fotogrāfija. Tas lielā mērā ietekmējis arī šodienas cilvēka vizuālo priekšstatu par to, kā pagātne "izskatījusies". Iespējams, tieši krāsu neesamība vecvecmāmiņas jaunības bildē no cara laika vai starpkaru Latvijas pastiprina distanci no konkrētā laikmeta, jo, raugoties melnbaltā attēlā, ir grūtāk pilnībā identificēties ar tur redzamo. Modernās tehnoloģijas gan ļauj senos attēlus mākslīgi izkrāsot, tomēr tie nav uzskatāmi par oriģināliem krāsu fotouzņēmumiem, kādos izstādē ir skatāma pagājušā gadsimta 20.–30. gadu neatkarīgā Latvija, Otrais pasaules karš, padomju stagnācijas gadi, Trešās Atmodas notikumi 1980./90. gadu mijā," raksta izstādes veidotāji.
Izstāde "Krāsainā Latvija" sniedz unikālu iespēju skatīt vēsturi laikmetu fotogrāfiju autentiskajās krāsās, aptverot vairāk nekā gadsimtu. Ar kolorētiem fotoattēliem ieskicēta krāsu fotogrāfijas attīstība jau kopš 1910. gada, kad Latvijas teritorijā uzņēma pirmos autohromos diapozitīvus. Tiem seko unikāli 1930. gadu starpkaru Latvijas uzņēmumi, padomju posma fotogrāfu veikums līdz pat valsts neatkarības atgūšanai 1990. gadā, kad sākās modernās krāsu fototehnikas ēra.
Līdzās LNVM krājuma fotogrāfijām ievērojama vieta atvēlēta arī Latvijas ģimeņu privātajiem fotouzņēmumiem – izstādes paleti un tēmu loku bagātina gan spilgti, gan dažādiem laikmetiem sevišķi raksturīgi privātie attēli.
Izstādi veidojuši LNVM speciālisti Gunita Baumane, Imants Cīrulis, Toms Ķikuts un Līga Ločmele, tās dizaina autors ir Ģirts Boronovskis.
Apmeklējot izstādi, jāievēro spēkā esošie valstī noteiktie vispārējie epidemioloģiskie nosacījumi.