Millers: Kultūras nozare joprojām strādā dramatiskos ierobežojumu apstākļos  (12)

Viņš norādīja uz valdības bezatbildīgo rīcību, jo kopš 15. jūnija Latvijā bija noteikti divi pasākumu apmeklēšanas režīmi – "dzeltenais" un "zaļais", savukārt valdība divu mēnešu laikā "aizmirsa" noteikt procedūru, kā "zaļā" režīmā pasākumos drīkst ienākt bērni. Pēc Millera paustā, tas ir novedis pie ļoti smagām sekām daudziem pasākumu rīkotājiem, jo patlaban nav iespējams normāli dzīvē izpildīt birokrātu iedomas, ko ministrijas bija izdomājušas un, iespējams, šie cilvēki nekad savā mūžā nav apmeklējuši nevienu publisko pasākumu.

Tāpat Millers vērsa uzmanību uz to, ka nozare var strādāt tikai ar nelielu sabiedrības daļu. Noņemot jebkādus atbalsta mehānismus, kas patlaban ir beigušies gan māksliniekiem, gan mūziķiem, gan kultūras jomas pašnodarbinātajiem, gan kultūras institūcijām privātajā sektorā. Viņš norādīja, ka, apturot šos mehānismus, patiesībā valdība apzināti dzen kultūras nozari iznīcībā.

"Visi atbalsta mehānismi ir beigušies un apturot tos, valdība apzināti dzen kultūras nozari iznīcībā. Gribu teikt, ka neviens no veselības ministrijas nav konsultējies ar kultūras nozari, lai saprastu, kā regulējami un ierobežojumi funkcionē patlaban. Tāpat neviens nav runājis, ka regulējums varētu mainīties, ja tiek pastiprināti ierobežojumi nākotnē," pauda Millers.

Runājot par ierobežojumiem, ko valdība otrdien, 21. septembrī, konceptuāli apstiprināja, Millers pieļāva, ka praktiskajā dzīve tas neko daudz nemainīs pasākumu rīkotājiem. Savukārt jautāts, kādi varētu būt šīs problēmas risinājumi, Millers norādīja, ka tie ir divi.

Pirmkārt, valdībai ir jālabo kļūda, ko tā pieļāva, ieviešot divu dažādu formātu pasākumus. Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētāja ieskatā, tā bija kļūda jau pašā saknē un to pieļāva valdība. Tāpat, Millera ieskatā, jālabo veids, kā garajos pasākumos var ievest bērnus, kuri joprojām nedrīkst saņemt vakcīnu pret Covid-19. Jau divus gadus bērni ir bez pilnvērtīgas kultūras procesa klātienes baudīšanas pieredzes.

"Tie ir divi galvenie virzieni, kas ir jālabo valdībai. Turklāt valdībai ir jāapzinās tas, ka, kamēr vien ir jebkāds regulējums kultūras pasākumu apmeklēšanai, kas atšķiras no pirmā Covid-19 laika, jāsaprot, ka nozare strādā ar būtiskiem ierobežojumiem un ir jāturpina atbalstā mehānismi gan privātajiem, pašnodarbinātajiem māksliniekiem un kultūras institūcijām," sacīja Millers.

Viņš norādīja, ka šo programmu apturēšana var izrādīties letāla kļūda kultūras jomā. Millers atzīmēja, ka to mēs piedzīvojām vasarā, kad, piemēram, tehniskās kompānijas sociālajos medijos meklējuši specialistus, lai samontētu skatuvi. Toreiz nācās secināt, ka nozarē vairs nav profesionālu cilvēku un tie jau ir pārklasificējušies. Producents akcentēja, ka, ņemot vērā arī šādus gadījumus, ir jārunā par smagajām sekām, ko ierobežojumi nesuši kultūras nozarei.