Delfi foto misc. - 79479
Foto: Pixabay
Valdība 24. septembra ārkārtas sēdē apstiprināja vairākus Kultūras ministrijas (KM) prioritāros pasākumus nākamā gada valsts budžeta palielināšanai kultūras, sabiedrības integrācijas un mediju jomās, portālu "Delfi" informēja Kultūras ministrijas preses pārstāve Lita Kokale. Būtiskākais papildu finansējuma piešķīrums - 8 miljoni eiro - ļaus valsts kultūras iestāžu 4278 darbinieku līdzšinējo vidējo mēnešalgu palielināt līdz 1040 eiro bruto, pietuvinot kultūras darbinieku atlīdzību sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējam atalgojumam.

"Atalgojuma ziņā vienlīdz svarīgas ir visas sabiedriskā sektora jomas – kā medicīna un izglītība, tā iekšlietu sektors un kultūra. Nav pieņemami, ka kultūras sektorā strādājošo atalgojums vēsturiski iepaliek citiem, tādēļ esam panākuši ievērojamu tā pieaugumu gan 2020. gada budžeta sarunās, gan šobrīd – nākamā gada algu maksimālai pietuvināšanai vidējam atalgojumam sabiedriskajā sektorā,” uzsver kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Kultūras ministrija prioritārajam pasākumam "Nacionālā identitāte" piesaistījusi papildu 11,2 miljonus eiro. Šis finansējums ļaus pilnvērtīgi sagatavoties Dziesmu un deju svētkiem un to tradīcijas 150 gadu cildināšanai 2023. gadā (tostarp vienreizējs finansējuma piešķīrums 1638 kolektīvu vadītājiem, kas gatavo savus kolektīvus dalībai 150. Dziesmu un deju svētkos), paredz atbalstu grāmatniecības nozarei, samazinot pievienotās vērtības nodokli iespieddarbiem – kā grāmatām, tā preses u.c. izdevumiem - un ļaus Latvijas Nacionālajai bibliotēkai veikt jaunu grāmatu iepirkumu, kā arī īstenot lasīšanas veicināšanas programmu un uzņemt jaunas nacionālā kino filmas.
Tāpat piešķirts finansējums Latvijas Republikas Satversmes pieņemšanas simtgades atzīmēšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!