Kristiāna darbi ar savu formu un saturu te daudziem ir negaidīti viesi, kas izraisījuši apjukumu un naidu gan pret sevi, gan pašu šo tēlu radītāju. Cilvēki, ieraudzījuši šos tēlus, metas tulkot to parādīšanos un nozīmi pēc savas izpratnes un ieskatiem. Turklāt, dalība tēlu tulkošanā pieaug kā lavīna un pārņem daudzu to cilvēku prātus, kuri līdz šim daudz nav saskārušies ar mākslas procesu un kuri neseko mākslas tendencēm pasaulē un šīs tēlu valodas attīstībai. Kāds tur saredz apdraudējumu sabiedrības tikumībai un kāds redz pedofilijas propagandu. Kurtam Vonnegūtam ir stāsts par citplanētieti, kurš ieskrien stadionā, lai brīdinātu tur pulcētos futbola spēles dalībniekus par netālu notiekošo ugunsgrēku, bet, tā kā viņi citplanētieši komunicē ar pirdienu palīdzību, tad ļaudis nesaprot šo valodu, uztver to par galēju necieņu, kas vērsta pret viņiem un nosit citplanētieti.
Tā nu arī te plašajā sabiedrībā izlaistie tēli tiek apsaukāti un viņiem tiek piedēvētas dažādas īpašības un maģiskas prakses. Ļaudis, sapulcējušies grupās, viens otru iedvesmojot kliedz: šis vēlās apēst manus bērnus un šis grib sabradāt visu, kas vēl svēts mūsu kopienai un vēlas pazemot tos, kas tic cēlajam un patiesajam! Tēli neveikli mīņājas, ko nu viņi vairs var pateikt? Viņiem viena valoda, cilvēkiem "plašajā" Latvijas pasaulē cita.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
