Daugavgrīvas pludmalē atrasts 19. gadsimta burukuģa vraks  (12)

Kā vēsta NKMP, tiek gatavota dokumentācija par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu.

Vraks atklāts jau pirms divām nedēļām, kad NKMP un Rīgas Brīvosta saņēma informāciju no biedrības "Bolderājas grupa" par Daugavgrīvas pludmalē atsegušos koka kuģa vraka fragmentu. Pārvaldes darbiniekiem apsekojot objektu, tika konstatēts, ka uz pašas ūdens malas atsegušies trīs masīvu ozolkoka apšuvuma dēļu gali, bet zem viļņu pārskalotajām smiltīm iespējams uztaustīt, ka vraka fragments ir vismaz 1,3x4 metru liels. Drīz vien, ceļoties ūdens līmenim, vraka daļa atkal pazuda zem viļņiem.

Pagājušās nedēļas vidū vraks atsedzies no jauna un ar NKMP atļauju Rīgas Brīvostas darbinieki veica tobrīd vēl šķietami nelielā, vraka fragmenta atrakšanu.

Kā raksta NKMP Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Jānis Meinerts, veicot atrakšanas darbus atklājies, ka vraka fragments ir krietni lielāks nekā sākotnēji domāts – tas ir vismaz 12 metrus garš, 3,5 metrus plats un turpinās arī virzienā uz kāpu un uz sāniem zem pieplūstošā jūras ūdens līmeņa.

Atsegtais fragments ir no ozolkoka būvēta kuģa borts, un redzama tikai tā ārpuse, kas apšūta ar masīvām, 25 cm platām un 8 cm biezām plankām. Tās pie kuģa ribām, kuras pašlaik uzmērīt vēl nebija iespējams, stiprinātas gan ar koka, gan vara sakausējuma tapām. Borta ārpusē saglabājušās tūkstošiem nelielu vara nagliņu, kas norāda, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm un šī ir tā borta daļa, kas kuģim esot lietošanā atradusies zem ūdens. Kuģa bortam novērojams izteikts izliekums, kas virzienā uz fragmenta galu sāk izlīdzināties – tas, visticamāk, norāda, ka virzienā uz kāpu varētu atrasties kuģa priekšgals, raksta Meinerts.

Kā norāda NKMP speciālists, pašlaik vēl grūti izdarīt precīzus secinājumus, tomēr fakts, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm, norāda ka tas ir vai nu kara kuģis, vai tāltirdzniecības kuģis, kas kuģojis ne tikai pa Baltijas un Ziemeļjūru, bet devies arī tālākos braucienos uz tropisko joslu. Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm uzsāka briti 18. gadsimta 70. un 80. gados, tāpēc šis vraks datējams, visticamāk, ar 19. gadsimtu.

"Zinot, ka tagadējā piekrastes zona pie Daugavgrīvas bākas veidojusies un nostiprinājusies tikai 19. gadsimta vidū, jāspriež, ka pašlaik šo vraku varētu datēt ar 19. gadsimta pirmo pusi - tātad tas ir apmēram 150-200 gadus vecs. Savukārt vraka galā vērojamās zāģējuma pēdas un vara plākšņu trūkums norāda, ka kuģa vraks pēc avārijas vismaz daļēji sadalīts kokmateriālos un vērtīgās vara plāksnes no tā noņemtas.

Lai nodrošinātu vraka tālāko saglabāšanos un pasargātu koka konstrukcijas no straujas degradācijas saulē un gaisā, kopā ar Rīgas Brīvostas pārstāvjiem pieņemts lēmums atradumu vietu aizbērt, lai tas atkal nokļūtu mitrumā un vēsumā, kur teicami saglabājies jau vismaz 150 gadus," vēsta Meinerts.

NKMP šīs nedēļas laikā lems par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Daugavgrīvas pludmalē atsegtajam vrakam. Tas dos iespēju jau tuvākajā laikā veikt nepieciešamos papildus izpētes darbus, lai noskaidrotu tā izmērus un precīzāku datējumu, kā arī nodrošinās tālāku vraka saglabāšanu.