Apceļojusi Latgali un Zemgali, Māra Sleja dodas pie bērniem un jauniešiem Vidzemē, lai noskaidrotu, kā viņi jūtas šajā laikā, kā aizvadījuši pagājušo gadu un gatavojušies Dziesmu un deju svētkiem.
Pirmais Māras pieturas punkts ir Vidzemes pērle, Burtnieki, kur mīt lieliskais Burtnieku Ausekļa pamatskolas deju kolektīvs. Dejotāji neslēpj, ka darboties attālināti nav bijis viegli, bet čats ir veids, kā būt kopā un smelties spēku vienam no otra. Vēsma Felkere, kolektīva vadītāja, ar saviem audzēkņiem ir gatava braukt jebkur, jo viņi ir šajā laikā izauguši uzticami un patstāvīgi.
Apceļojot Vidzemi, noteikti ir jāpiestāj Dikļos, kur meklējams Dziesmu svētku pirmsākums. Māra kopā ar Initu Hihalovsku, Dikļu Dziesmu svētku ekspozīcijas krājuma glabātāju izzina šīs latviešu tradīcijas sākumu. Vēsturiskajā Dikļu Neikenkalna estrādē viņai ir norunāta tikšanās ar enerģiskajām Kocēnu novada mūsdienu deju grupas "Estrelas" meitenēm. Viņu vadītāja Evija Kokorite apliecina, ka dejotājām ir ievērojama skatuves pieredze un šarms, tomēr bērni šajā laikā ir noguruši no datora. Tāpēc šoreiz Dziesmu un deju svētkos "Estrela" nepiedalīsies.
Savukārt Smiltene ir slavena ar savu pūtēju orķestri, kas attālināti pat spēlējis kopā ar Raimondu Paulu. Pēteris Vilks, Smiltenes KC jauniešu pūtēju orķestra mākslinieciskais vadītājs, saviem audzēkņiem uzticas, un jaunieši uzticas pieredzes bagātajam vadītājam. Orķestris prot koncentrēties un izkļūt no neparastām situācijām, tāpēc pandēmijas laikā liela loma bijusi tehnoloģijām – pūtēji kopā ar Pēteri Vilku veidojuši video koncertus un svētku sveicienus attālināti.
Smiltenes tautas deju kolektīva "Buciņi" audzēkņi ir, iespējams, Latvijā operatīvākie dejotāji, jo viņi stundas laikā ir gatavi neplānotai sarunai ar Māru un "Citādi Dziesmu svētki" komandu. Atraktīvajiem dejotājiem prieku sagādā uzstāšanās koncertos un blēņu darīšana. Ieva Atare, "Buciņu" vadītāja, ir pieredzējusi, ka darbs e-vidē norit savādāk, un tas arī prasa daudz no dejotāju vecākiem.
Folkloras kopai "Piebaldzēni" visvairāk patīk spēlēt dažādus mūzikas instrumentus un īpaši – jautrus un priecīgus dančus. Viņu mērķis ir kļūt par danču muzikantiem, un, kad pandēmija beigsies, "Piebaldzēni" aicinās radus un draugus iegriezt ballīti. Folkloras kopas vadītājai Ievai Damrozei šajos svētkos pietrūkst viengabalainības un būšanas Rīgā, kas ir īpašs notikums. Tomēr svētki ir pārāk dziļi mūsu būtībā, lai tie izbeigtos pavisam, ir pārliecināti "Piebaldzēni".
Vidzemes ceļojums noslēdzas Latvijas augstākajā punktā, Gaiziņā. Tur Māru sagaida asais Madonas kultūras nama tautas deju kolektīvs "Pipariņi" ar vadītāju Guntu Beķeri. Dejotāji gada laikā ir pieraduši pie jaunās ikdienas, un šobrīd mēģinājumi un kopīga dejošana ir neparasta situācija. Šī gada svētku formāts "Pipariņiem" bija iespēja mobilizēties, un dejotprieks, pirmo reizi satiekoties klātienē, deva sajūtu, ka dejot viņi turpinās.
Tā kā dziedātāji un dejotāji no visas Latvijas šoreiz nevar sanākt Rīgā, Māra Sleja piecās dokumentālo stāstu cikla sērijās "Citādi Dziesmu svētki" dodas uz pieciem Latvijas vēsturiskajiem novadiem. Nākamnedēļ pirmizrādi piedzīvos raidījuma sērija par Dziesmu un deju svētku norisi Kurzemē.
Dokumentālo stāstu cikls skatāms arī LMT Viedtelevīzijā, lietotnē LMT Straume un internetā. Turpat skatāma arī dokumentālā filma "Saulesvija. Citāds Dziesmu svētku gājiens" par svētku gājiena norisi visā Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
