Latvijas pasākumu nozares pārstāvji atklātā vēstulē valdībai pieprasa tūlītēju atbalstu  (41)

Lai arī valdības lēmums it kā atļauj publisko pasākumu norisi, ierobežojumu dēļ privātā sektora rīkoto pasākumu norise ir faktiski neiespējama, minēts pasākumu nozares organizāciju paziņojumā. “Ja Latvijas publisko pasākumu privātā sektora uzņēmumi kaut kā spēja pārdzīvot pirmos krīzes viļņus, valdības arogance pret kultūras nozari, nenosakot tūlītējus atbalsta mehānismus, to var iznīcināt pilnībā – atšķirībā no valsts un kapitālsabiedrībām, kuras pateicoties apjomīgām dotācijām, spēj rīkot pasākumus ar ierobežojumiem, privātā sektora pārstāvji to nevar atļauties, jo vispārējā sadārdzinājuma dēļ pasākuma rentabilitāte ir iespējama vien sasniedzot 95% no zāles piepildījuma”, saka Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers.

“Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi Covid-19 pandēmijas laikā noteikto ierobežojumu dēļ ir zaudējuši ievērojamu daļu savu darbinieku. Latvijas lielākais tehniskā personāla nodrošināšanas uzņēmums savu darbību ir beidzis un jau šovasar ierobežotajos apstākļos notiekošo pasākumu kontekstā, visi nozares uzņēmumi izjuta akūtu kvalificēta darbaspēka trūkumu! Šobrīd, pēc 2021.gada 8.oktobra valdības lēmuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un papildus ierobežojumu noteikšanu arī ”zaļā” režīma pasākumiem, virkne īpašnieku ir ziņojuši par savu darbinieku nodomiem tuvākajā laikā pamest uzņēmumus.” ar satraukumu atzīmē SIA “3S” valdes loceklis Agris Galiņš.

Viņš turpina: “Šodien situācija pasaulē un Eiropā ir būtiski mainījusies, salīdzinot ar pagājušā gada martu, kad pasākumu nozare bija slēgta visās valstīs un līdz ar to darbinieku migrācija uz citām valstīm nenotika. Pilnībā atvērtas arī pasākumu nozarei uz doto brīdi jau ir Dānija un Norvēģija, lielākā daļā Eiropas valstu pasākumu apjoms tikai pieaug un pandēmijas atstāto seku iespaidā visās šajās valstīs ir būtisks tehnisko darbinieku trūkums. Laikā, kad Latvijā nav darba iespēju, mēs riskējam pilnībā pazaudēt tieši viskvalificētākos un sabiedrībai lojālākos (vakcinētos) tehniskos darbiniekus, kuri var nolemt vairs neatgriezties atpakaļ valstī gan nekonsekvento pasākumu nozares darbības noteikumu dēļ, gan būtiski atšķirīgā atalgojuma dēļ starp Rietumeiropu un Latviju.”

Latvijas Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības pārstāvis Normunds Eilands komentē: “Esam veikuši tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu aptauju, kura parāda, ka vakcinācijas aptvere šajos uzņēmumos ir vairāk nekā 90%. Daļai uzņēmumu šī aptvere nav 100% tikai un vienīgi tāpēc, ka nevakcinētajām personām šobrīd vēl ir saderīgs pārslimošanas sertifikāts. Mēs esam atbildīgi pret sevi, saviem kolēģiem, pasākumu apmeklētājiem un sabiedrību kopumā. Valdībai praktiski aizliedzot nozares darbību vienā no noslogotākajiem darbības periodiem gadā, nekompensējot visus radušos zaudējumus, tiek demonstrēta valdības necieņa pet cilvēkiem, kas rīkojas sabiedriski atbildīgi un ticēja valdības solījumiem par darbu “zaļajā” režīmā.”

Vēstules autori līdz valdību veikt šādas darbības:

1. Nekavējoties akceptēt priekšlikumu par biļešu kompensāciju pasākumu atcelšanas gadījumā, ja šo pasākumu norise bija plānota laikā no 2021. gada 11. oktobra līdz 2022. gada 11. janvārim (un turpmākajos laika periodos, uz kuriem tiks attiecināts ārkārtējais stāvoklis), piemērojot līdz šim MK akceptēto un VKKF realizēto atbalsta mehānismu – biļešu kompensāciju 80% apmērā (papildus – biļešu atgriešanas un realizēšanas komisijas).

2. Nekavējoties atjaunot abus atbalsta mehānismus, kas tika realizēti caur VKKF – radošo stipendiju programmu pašnodarbinātajiem un uzņēmumu dzīvotspējas programmu. Vēršam jūsu uzmanību uz faktu, ka saskaņā ar trīs lielāko biļešu tirgotāju sniegtajām ziņām, 2021. gadā uz publiskajiem pasākumiem (notikušajiem un paredzētajiem) pārdoto biļešu vērtība sasniedza aptuveni 20% no 2019. gada biļešu pārdošanas apjoma, kas norāda uz nozares katastrofālo stāvokli.

3. Nekavējoties atjaunot VID administrētos atbalsta instrumentus kultūras nozares komersantiem.

Vēstuli parakstījuši Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers, Latvijas Pasākumu foruma valdes priekšsēdētājs Mārcis Gulbis, Pašnodarbināto mūziķu biedrības valdes loceklis Kaspars Zemītis, Latvijas pasākumu norišu vietu asociācijas
valdes locekle Ieva Irbina, Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uznēmumu apvienības valdes loceklis Normunds Eilands, Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes loceklis Guntis Ērglis-Lācis un Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports valdes locekle Agnese Cimuška-Rekke.