Pilsētvidē notiks māksliniecisko pētījumu, sarunu, ceļojumu un pieredžu cikls 'Pārmaiņu ekosistēmas'

Notikumus šajā ciklā veido mākslinieki sadarbībā ar dažādu jomu pētniekiem: Vika Eksta, Haralds Matulis, Liene Lāce, Linda Boļšakova, Inga Erdmane, Anita Zariņa, Rasa Šmite, Raitis Šmits un Katrīna Neiburga. Kuratore: Ieva Astahovska.

Pārmaiņas, šķiet, ir raksturīgākā iezīme postsociālisma vidē, un tās turpinām piedzīvot arvien straujākos tempos. Jau kopš 90. gadiem daļēji to iemesls bijis nesenās pagātnes mantojums—dzīve starp "pēc" un "ne-līdz-galam" notikušu sistēmu maiņu. Taču, lai gan no šīs pagātnes mēs arvien vairāk attālināmies, nebeidzamo sociālo un politisko satricinājumu apstākļi, ekoloģiskā un nu arī pandēmijas krīze, kurā dzīvojam, liek pieņemt un pielāgoties pārmaiņām kā dabiskam tagadnes un arī nākotnes procesam—līdzīgi kā sugu attīstībā, kas nemitīgi piedzīvo transformācijas un vienlaikus tiecas tām pretoties.

Šī notikumu cikla uzmanības centrā ir sociālās, politiskās un ekoloģiskās pārmaiņas, attiecības starp cilvēku, vidi, dabu un kultūru, atgādinot, ka mēs esam daļa no daudz plašākas ekosistēmas, kurā pastāvīgi norit enerģijas un informācijas aprite, kas turpina mainīties un liek domāt par jaunām ekosistēmām, kas cilvēku ietekmes dēļ būtiski atšķiras no tām, kādas bijušas vēsturiski.

Pagātnes mantojums, vietas nozīme un pieredze, identitātes un piederības jautājumi, atmiņa, vēsturiski nozīmīgu un ikdienišķu norišu savīšanās—tie ir tikai daži aspekti, kam pievēršas šī cikla notikumi. Mākslinieki starpdisciplinārās sadarbībās ar zinātniekiem, vides pētniekiem, ģeogrāfiem, biologiem, arī mūziķiem, tūrisma un tehnoloģiju speciālistiem tajos tiecas izzināt pārmaiņu sarežģīto un nereti paradoksālo dabu mūsu reģionā, domājot par tiem caur kritiskām vides un ekoloģijas perspektīvām, un izvēloties gan politiskas, gan poētiskas attieksmes.

Kā simptomātiskas sociālās un politiskās pārmaiņas atspoguļojas gan dabas, gan pilsētvidē? Kā tās sabalsojas ar pagātnes procesiem? Un vai atskats pagātnē var ko komentēt par šodienas politisko un ekoloģisko krīzi—un arī centieniem to risināt? Kā iztēle iesaistās šo pārmaiņu kartēšanā?

Notikumu programma

28. oktobrī, pulksten 12
Vika Eksta, "Purva ļaudis"
Grāveri, Krāslavas novads

Vika Eksta kā iemeslu sarunai ar Grāveru iedzīvotājiem aicina viņus uz 2004. gadā tapušās dokumentālās filmas "Seda. Purva ļaudis" (režisors Kaspars Goba) seansu. Filmā attēlotā etniski dažādās sabiedrības dzīve Sedā 2000. gadu sākumā sabalsojas ar ikdienu Grāveros šodien, jo arī šajā ciematā tālu no galvaspilsētas dzīvojošie cilvēki ir iemācījušies paļauties tikai uz pašu spēkiem. Pēc filmas seansa skatītāji mudināti sarunā ar mākslinieci dalīties pieredzē par to, kā viņi dzīvo un jūtas šodien. Kādas ir būtiskākās pārmaiņas pēdējās desmitgadēs Grāveros? Kā viņi sadzīvo vai cīnās ar izmaiņām apkārtējā dabā? Vai un kā viņi viens otram palīdz ar to tikt galā?
Pasākums notiek sadarbībā ar Grāveru tautas namu.

16. oktobrī, pulksten 12, 14, 16.

Haralds Matulis un Liene Lāce, "Ceļojums uz Černovciem"
Pētersala

Černovci ir pilsēta Karpatos, kurai ir pārsteidzoši daudz līdzīga ar Rīgu. Tā dēvēta par mazo Vīni, Dienvideiropas Babilonu, Jeruzalemi pie Prutas. Ilgstoši bijusi Austroungārijas sastāvā, tagad tā ir Ukrainas zeme. "Ceļojums uz Černovciem" pievēršas ceļošanas pieredzei postsociālisma un postkoloniālisma telpā, ko pavada nostalģija pēc aizgājušā padomju laika bērnības atmiņām. Minska, Ļvova, arī Černovci mums saistās ar padomju un pēcpadomju laiku. Deviņdesmito sajūta, ko rada uzposums, gaismas sienas, reklāmas, apjumtie saulessargi un plastmasas krēsli. Tūristu vēl maz, bet drīz gaidāms uzplaukums, visi grib nopelnīt.

Režisors Haralds Matulis un cilvēkģeogrāfe Liene Lāce 16. oktobrī aicina doties ceļojumā uz Černovciem. Ceļojuma sākums no 19. trolejbusa galapunkta Rīgā, Pētersalas ielā. Aicinām saģērbties silti, oktobrī vidējā gaisa temperatūra Černovcos ir 10 grādi. Pēc ceļojuma rekolekcija.

Dalībnieku skaits ierobežots, organizatori lūdz aizpildīt pieteikuma anketu.

16. un 17. oktobrī, pulksten 12 —16.
Linda Boļšakova, "Dzīvā atmiņa"
Bijusī LU Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulvāris 4

Ko nozīmē vietas atmiņa un atmiņas vieta kultūrā un individuāli katram no mums? Atcerēties to, kas ir iegremdēts pagātnē? Cik svarīga ir fiziska vieta atmiņas saglabāšanā? Vai mūsu atmiņas—tāpat kā augu sugas—var izzust, ja zaudē savu biotopu? Atcerēšanās ir radošs process, kurā iesaistās arī iztēle. Dažkārt tā ir ieniršana tumšos ūdeņos, kur gandrīz nekas nav saskatāms. Tas, kā mēs skatāmies uz pagātni, lielā mērā nosaka mūsu trajektoriju nākotnē.

Alpu kreimules vienīgā dabiskā audze Latvijā uz Staburaga klints tika appludināta 1965. gadā, izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Šobrīd alpu kreimule, kas ir viena no pēdējā ledus laikmeta lieciniecēm Latvijā, aug tikai īpašos laboratorijas apstākļos. Latvijas izcelsmes alpu kreimule ir zudusi pavisam, un kreimule, kas šobrīd tiek audzēta Salaspils botāniskajā dārzā, nāk no Igaunijā ievāktām sēklām.

Māksliniece Linda Boļšakova 16. un 17. oktobrī aicina uz multisensoriālas pieredzes performanci vienam cilvēkam.

Dalībnieku skaits ierobežots, organizatori lūdz aizpildīt pieteikuma anketu.

29. oktobrī, pulksten 17.
Rasa Šmite, Raitis Šmits, "Deep Sensing. Postpadomju militāro industriju ekoloģijas"
RIXC galerija, Lenču iela 2, Rīga

2001. gadā Irbenes radioteleskopā norisinājās leģendārs radio astronomijas un skaņu mākslas simpozijs "RT-32. Akustiskās telpas laboratorija". Toreiz bija pagājuši vien daži gadi kopš sabiedrība bija uzzinājusi par šī slepenā objekta eksistēšanu, kuru pēc Padomju Savienības sabrukšanas un tās militāro spēku izvešanas no Latvijas pārņēma zinātnieki. Pēc divdesmit gadiem atgriežoties Irbenes radioteleskopā, kur mūsdienās notiek zinātniski pētījumi par dziļo kosmosu un kas ir pieejams arī tūristiem, Rasa un Raitis Šmiti ir aizsākuši mākslas pētījuma projektu, kura centrā ir sociālekoloģiski jautājumi. Kā ir mainījusies un kāda ir šī izolētā objekta un padomju slepenās militārās industrijas mantojuma loma mūsdienu sabiedrībā, kad viena no svarīgākajām aktualitātēm ir klimata izmaiņu un pandēmijas mestie izaicinājumi? Savā jaunajā darbā mākslinieki izmanto jaunas sensorās uztveršanas tehnoloģijas, imersīvos medijus un estētiskās prakses.

30. oktobrī mākslinieki aicina uz šī mākslas pētījuma multimediālu prezentāciju un "branča" sarunām klātienē un tiešsaistē ar projektā iesaistītajiem zinātniekiem.

30. oktobrī, pulksten 12.
Inga Erdmane un Anita Zariņa, "Ja es nekustos, zeme kļūst plakanāka"
"Spilve"

Spilves pļavas ir jūrai atkarota teritorija—tā to dēvēja padomju laika periodikā. Tās atrodas apmēram 20–50 cm zem jūras līmeņa. Latvijas teritorijā ir apmēram 50 tūkstoši hektāru šādu mākslīgi iegūtu teritoriju. Purvu un mitro pļavu nosusināšana sākās jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā un ar grandioziem panākumiem triumfēja padomju gados. Tagad tās ir nodotas aizmirstībai. Kā tas ietekmē Baltijas jūru un tās ekosistēmu, uzzināsiet ceļojuma laikā pa Spilves pļavām mākslinieces Ingas Erdmanes un ģeogrāfes Anitas Zariņas pavadībā.

Dalībnieku skaits ierobežots, organizatori lūdz aizpildīt pieteikuma anketu.

6. novembrī, plkst. 14.00
Katrīna Neiburga
"Ar šo dienu sāku savu dienasgrāmatu. Vēl nezinu, kāda tā būs. Zinu tikai vienu – kam to rakstu."
Āgenskalns

Aicinot uz pastaigu pa Āgenskalnu, kur Katrīna pavadījusi bērnību, viņa apraksta tās maršrutu un pieturvietas caur savām atmiņām: "No 1978. līdz 1994. gadam ar savu ģimeni dzīvoju Zeļļu ielā 3. Šaurā bruģētā ieliņā atrodas mana dzeltenā bērnības māja, kas šobrīd tiek renovēta. Manā pagalmā, kur starp koka šķūnīšiem apraku no Opja plašķa kabatas nozagto sīknaudu (jo tas, kā nav, nevar būt zagts), tagad atrodas būvbedre. Mazais skvēriņš, kur spēlējos ar kaimiņu bērniem un izpīpēju pirmo cigareti, ir apjozts ar sētu. Tirgus kļūst par smalku vietu. Takšu pietura, kur strādāja Mildas tante, ir pazudusi. Bet ir palikušas manas mammas un mana dienasgrāmata, kas tika rakstītas vienā un tajā pašā laikā—ap 1989. gadu. Viens un tas pats laiks vienpadsmitgadīga bērna un trīsdesmitdivgadīgas sievietes acīm. Pastaigas laikā piestāsim piecās Āgenskalna vietās, kur nolasīšu pa kādam fragmentam no abām dienasgrāmatām."

Dalībnieku skaits ierobežots, organizatori lūdz aizpildīt pieteikuma anketu.

Notikumu cikls tiek rīkots, ievērojot aktuālos Covid-19 drošības noteikumus un valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumus. Pasākumus iespējams apmeklēt, uzrādot derīgu sertifikātu, kas apliecina pabeigtu vakcinācijas kursu vai pārslimošanas faktu (www.Covid19sertifikats.lv), kā arī personu apliecinošu dokumentu (pasi, ID). Dalība pasākumā ir bezmaksas.

Organizatori aicina sekot līdzi aktuālajai situācijai un izmaiņām noteikumos par Covid 19 vīrusa izplatības ierobežošanu.