Ceturtdien, 14. oktobrī, norisinājās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (UNESCO LNK) Asamblejas jubilejas sēde, kas tika veltīta Latvijas trīsdesmitgadei UNESCO. Tās laikā tika pieņemts lēmums par UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālā reģistra papildināšanu ar jaunām dokumentārā mantojuma nominācijām.
Kā "Delfi" informē UNESCO LNK komunikācijas konsultante Kitija Balcere, sēdes laikā tika pieņemts lēmums iekļaut UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajā reģistrā Latvijas Fotogrāfijas muzeja nomināciju "Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija", Latvijas Nacionālā arhīva nomināciju "Rīgas rātes protokoli, 1603–1890", kā arī papildināt Latvijas Nacionālās bibliotēkas nomināciju "Hernhūtiešu rokrakstu kolekcija, 18.–20. gadsimts" ar jauniegūtiem rokrakstiem no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Rakstniecības un mūzikas muzeja un Tukuma muzeja nomināciju "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss" papildināt ar vēl septiņām vēstulēm no Okupācijas muzeja, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja, Tukuma muzeja un Rīgas Ebreju kopienas muzeja "Ebreji Latvijā".
Kā norāda Balcere, muzeji, arhīvi, bibliotēkas un citas atmiņu institūcijas un krātuves tika aicinātas apzināt dokumentu oriģinālus vai oriģinālu kolekcijas, kas liecina par kādu nozīmīgu vēsturisku pavērsienu norisi vai ietver būtiskus faktus par kādu notikumu, īpaši Latvijas vēsturē, un izvirzīt tos programmas "Pasaules atmiņa" Latvijas nacionālajam reģistram. Programma ir vērsta ne tikai uz mantojuma saglabāšanu, bet arī uz zināšanu pieejamības veicināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
