Klajā laists Latvijas muižu enciklopēdijas ceturtais sējums

Grāmatas autors ir kultūras pieminekļu pētnieks un fotogrāfs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Dr.h.c.hist. Vitolds Mašnovskis, izdevējs – dizaina aģentūras "DUE" radošā komanda Intas Bērentes-Strengas vadībā.

Pētniekiem un interesentiem līdz ar šī sējuma iznākšanu pieejams unikāls ilustratīvais un informatīvais materiāls par teju 600 muižām visā Latvijā. Viktors Mašnovskis Latvijas muižu kompleksu fotofiksācijai un izpētei veltījis četrdesmit gadu, kopumā uzkrājot datus par vairāk nekā tūkstoš muižām.

Kristīne Zaļuma, vēsturniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, enciklopēdijas ceturtā sējuma priekšvārdā atgādina: "Šāds izdevums par Latvijas muižām ir īpaši aktuāls laikā, kad ikviens novads, pilsēta un pagasts meklē savu identitāti un cenšas izcelt vietējās kultūras objektus, meklējot arvien jaunas pieejas un iespējas muižas vēsturi integrēt un īpaši izcelt kultūras tūrismā."

"Mūsdienu Latvijā kādreizējām muižām ir dažādi īpašnieki – valsts, pašvaldības, uzņēmumi un privātpersonas. Katrai muižai citādi paveicas vai nepaveicas. Ceturtais enciklopēdijas sējums vairāk nekā iepriekšējie lasītājam atklāj daudzu muižu veiksmes stāstus, jo tās šobrīd lieliski aprūpētas, atjaunotas, restaurētas un uzturētas. Enciklopēdija "Muižas Latvijā" lasītājam sniedz iespēju pilnīgāk ieraudzīt un atspoguļot notikumu gaitu un to sekas Latvijas vēsturē, un kalpo kā piemineklis nezūdošai cilvēku enerģijai – pierādījums vēlmei mainīties un mainīt, kas kā neatkarīgs liecinieks raksturo mūs pašus un sabiedrībā notiekošo," raksta Zaļuma.

Vitolds Mašnovskis, raksturojot jaunajā sējumā iekļauto muižu stāvokli, pauž gan sarūgtinājumu, gan gandarījumu: "Tuvojas noslēgumam 2021. gads. Ir pagājuši 100 gadi, kopš sākās muižu pakāpeniska bojāeja. Tā saistīta ar Latvijas valsts īstenoto zemes reformu pēc 1920. gada, kad muižu zeme tika atsavināta un sadalīta, un turpinās joprojām. Tomēr apmēram 4% kādreizējo muižu ir jauno īpašnieku sakārtotas, atjaunotas, ieguvušas jaunu kvalitāti un skatāmas joprojām."

Dizaina aģentūras "DUE" vadītāja Inta Bērente-Strenga, kuras radošā komanda jau šobrīd strādā pie enciklopēdijas pēdējā – piektā sējuma – sagatavošanas, atzīst: "2018. gadā, sākot darbu pie enciklopēdijas pirmā sējuma, kas tika veltīts Latvijas valsts dibināšanas simtajai gadskārtai, apzinājāmies, ka šī ir unikāla iespēja sniegt savu ieguldījumu Latvijas kultūras mantojuma apzināšanā un popularizēšanā, pārvēršot autora materiālu izdevumā ar augstu pievienoto vērtību, kas ne tikai dokumentē bijušo un pagājušo, bet kalpo arī par ceļa karti tiem, kuri pētīs šo materiālu tālāk un dziļāk, kā arī tiem, kuri ar apbrīnojamu misijas apziņu un neatlaidību glābs no bojāejas un atdos Latvijas kultūrvidei atjaunotus un sakoptus muižu kompleksus, muižas un kungu mājas."