LNVM saņēmis dāsnu dāvinājumu no Gustava Zemgala dzimtas

Kā vēsta LNVM pārstāve Astrīda Burbicka, vēsturisko priekšmetu vidū ir vairāk nekā 100 fotogrāfiju, kas atspoguļo Gustava Zemgala daudzveidīgo darba un arī ģimenes dzīvi, Zemgala prezidentūru raksturojoši dokumenti, arī sudraba etvija ar īpašnieka monogrammu u.c. Lielāko daļu dāvināto priekšmetu 1944. gadā, dodoties bēgļu gaitās, līdzi bija paņēmusi Gustava Zemgala meitas Annas Ūdres ģimene, bet atsevišķus priekšmetus kādreizējā Valsts prezidenta mazmazdēls Mārtiņš Andersons iegādājies antikvārajā tirgū un tagad tos dāvina Latvijas sabiedrībai.

Fotogrāfijās plaši atspoguļota Gustava Zemgala darbība, veicot Valsts prezidenta amata pienākumus Latvijā un arī valsts vizītes laikā Zviedrijā 1929. gada maijā, kad Latvijas Valsts prezidentu uzņēma Zviedrijas karalis Gustavs V. No šī notikuma dzimtas īpašumā saglabājies arī pasākumu programmas oriģināls zviedru valodā.

Tāpat saglabājusies arī Peru prezidentam Augusto Leguiam (Augusto Bernardino Leguía) adresēta vēstule spāņu valodā, kurā Gustavs Zemgals oficiāli informē par savu ievēlēšanas faktu.
Zemgala prezidentūras laikā notika arī Latvijas valsts 10 gadu jubilejas svinības, dāvināto priekšmetu vidū ir Zemgalam veltītās Margaretes Betkes (Margarete Bethke) un Gerta Engelharta (Gert Engelhardt) dziesmas "Mūsu tautas lūgšana 18. novembrī" izdevums.

Kā norāda Burbicka, viens no vērtīgākajiem un greznākajiem priekšmetiem ir prezidentam piederējusī sudraba cigarešu etvija jeb portsigārs, kura vāku rotā Gustava Zemgala iniciāļu monogramma, kā arī Rīgas pilsētas un Latvijas Republikas ģerboņi, kas simbolizē augstākos amatus, kurus savulaik ieņēmis Zemgals: Rīgas pilsētas galva (1917. un 1919.–1920. gadā) un Latvijas Valsts prezidents (1927.–30. gadā).

Ar dzimtas pēctečiem uzsāktas sarunas arī par citu Gustava Zemgala un viņa ģimenes relikviju dāvināšanu muzejam.

Dāvinājuma svinīgā prezentācija notika 2021. gada 7. decembrī.

Daļa dāvināto priekšmetu būs apskatāma LNVM pastāvīgajā izstādē "Latvijas valsts dibinātāji" (Rīgā, Brīvības bulvārī 32).

Svinot Zemgala 150. gadadienu, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 2021. gadā piedāvāja apmeklētājiem gan ārtelpas stendu izstādi, gan sociālo tīklu publikāciju sēriju. Savukārt līdz 2022. gada 31. janvārim skolēni aicināti piedalīties eseju konkursā "Gustavs Zemgals un laikabiedri: vēsturiskais devums un vērtības nākotnei".

Valstsvīrs un sabiedriskais darbinieks Gustavs Zemgals dzimis 1871. gada 12. augustā galdnieka Jāņa Zemgala ģimenē Džūkstes pusē – Grauzdes pagasta "Odiņos". Lauku amatnieka dēls ar brāļa atbalstu beidza ģimnāziju Rīgā, spēja kļūt par diplomētu juristu, zvērinātu advokātu un notāru, armijas rezerves virsnieku, biedrību, kredītkooperatīvu un uzņēmumu vadītāju, laikrakstu redaktoru, politiķi un Latvijas valsts veidotāju, Rīgas pilsētas galvu, Rīgas domes un vairāku Saeimas sasaukumu deputātu un ministru. Zemgala darbības piemērs rāda ne tikai spēju apgūt ļoti dažādas profesionālās lomas, bet arī pašaizliedzīgu gribu darboties kopīgajam labumam. Tieši Gustavs Zemgals bija "namatēvs" apspriedēm par Latvijas Tautas padomes dibināšanu 1918. gada 16. un 17. novembrī, viņš arī vadīja 1918. gada 18. novembra svinīgo Latvijas Tautas padomes sēdi, kurā pasludināja Latvijas neatkarību. Gustava Zemgala politiskās darbības augstākā virsotne bija ievēlēšana par Valsts prezidentu (1927–1930); pēc prezidentūras viņš darbojās 4. Saeimā un īslaicīgi pildīja finanšu ministra pienākumus.