Autortiesību bezgalības balva šogad piešķirta 19 autoriem  (2)

Kopš 1999.gada autoru biedrība AKKA/LAA apkopo ziņas par aizritējušā gadā visplašāk izmantotajiem darbiem, par ko autoriem iekasēta atlīdzība. Tagad to ļauj darīt vienotās informācijas sistēma AVIS.

"Autortiesību bezgalības balva (ABB) ir atgādinājums par ceļiem, kādos pasaulē laists darbs spēj aiziet, pat ja sākotnēji autors tādus nav pat iedomājies. Dzejolis iekrīt dziesmā, kas tāpat kā glezna vai fotogrāfija var iekļūt filmā vai videoklipā, stāsts var pārtapt lugā, scenārijā vai rokoperā, glezna vai tās daļa piepeši kļūst vajadzīga grāmatu māksliniekam vai muzejam, darbs var ieslīgt aizmirstībā uz" gadu gadiem un tad atkal atdzimt iepriekš neparedzētā veidolā," raksta AKKA/LAA pārstāvji.

2021. gada laureāti:

rakstniece un dramaturģe Inga Ābele – par lugu "Sala", kas iestudēta Jaunajā Rīgas teātrī 2009.gadā, Vecpilsētas teātrī 2018.gadā, ar nosaukumu "Jūras vējš" iestudēta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 2019.gadā, tajā pašā gadā SALME Vallateater un izrādīta festivālā "Rīga spēlē teātri 2021";

dzejnieks Kārlis Vērdiņš – par poēmu "Dilles tante", kas publicēta grāmatā ("Liels un mazs", 2018), iestudēta Latvijas Leļļu teātrī (pirmizrāde 2020.gada 11.oktobrī), iestudēta arī skolu teātros – Indras pamatskolā (2020) un Svētes pamatskolā (2021);

rakstniece Nora Ikstena – par romānu "Jaunavas mācība", kas 2001.gadā izdots grāmatā ("Atēna"), 2004.gadā tulkots un izdots lietuviešu valodā ar nosaukumu "Gyvenimas yra gyvenimas yra gyvenimas" (tulk. Veronika Adamonīte, "Mintis"), 2011.gadā tulkots un izdots igauņu valodā ar nosaukumu "Neitsi õpetus" (tulk. Kalevs Kalkuns, "Loomingu Raamatukogu"), 2017.gadā atkārtoti izdots krājumā "Trīs" ("Dienas Grāmata"), 2021.gadā veikts ieraksts Liepājas teātra radioteātrī, translēts Latvijas radio;

dramaturģe Justīne Kļava – par lugu "Dāmas", kas 2016.gadā iestudēta "Teātrī TT", Endla Theater, Kokneses amatierteātrī, Madonas pilsētas KN dramatiskajā kolektīvā (2018), Ozolkalna amatierteātrī "Spēlmaņi" (2019), 2020.gadā – studijteātrī "AKA" un Saldus Tautas teātrī; izrādīta festivālā "Rīga spēlē teātri 2021";

mūziķis un teksta autors Juris Kaukulis – par dziesmu "Vai Tev to vajag" spēlfilmā "Klases salidojums 2", kas demonstrēta Latvijas kinoteātros: "Multikino Latvia", Vidzemes koncertzālē, "Apollo Kino", "Cinamon Operations Latvia", "Kino Lora" un citur, atskaņota arī TV3 un gan LR, gan citās raidstacijās;

komponists Rihards Zaļupe – par mūziku spēlfilmā "Klases salidojums 2", kas demonstrēta Latvijas kinoteātros: "Multikino Latvia", Vidzemes koncertzālē, "Apollo Kino", "Cinamon Operations Latvia", "Kino Lora" un citur, atskaņota arī TV3 un gan LR, gan citās raidstacijās, tāpat par ārzemēs – Kanādā, Slovākijā, Polijā, Norvēģijā, Dānijā, Lielbritānijā, Slovēnijā, Japānā, Zviedrijā, Čehijā, Igaunijā – visvairāk skanējušo mūziku spēlfilmai "Nameja gredzens";

mūziķe, aranžētāja un teksta autore Māra Upmane-Holšteine, mūziķis un teksta autors Arnis Račinskis, aranžētājs Romāns Faļkenšteins, mūziķis un aranžētājs Mārtiņš Elerts, mūziķis un aranžētājs Juris Kalnišs un aranžētājs Rūdolfs Budze – par dziesmu "Dejot trakāk", kas, reģistrēta 2019.gadā, atskaņota koncertos, ieraksts – "Kurzemes Radio", "Latgales Radio", LR5, "Radio Tev", "Mans Radio", "Rietumu Radio", "Skonto Kurzeme", "Skonto Latvija", "Radio Vidzeme", "Star FM", "SWH", "SWH MAXIMA", raidīta arī televīzijas programmās "Mūzikas Video Kanālā", LTV, TV3, retranslēta un skanējusi interneta platformās;

mūziķis un aranžētājs Kristians Rakovskis, mūziķe, aranžētāja un teksta autore Agnese Rozniece, aranžētājs Arnis Račinskis, mūziķis un aranžētājs Kristaps Ērglis, aranžētājs Edgars Viļums un aranžētājs Artūrs Strautiņš – par dejas mūziku "Line", kas, reģistrēta 2017.gadā, skanējusi koncertos, ierakstā – LR5, "Radio Rēzekne", "Rietumu Radio", "Star FM", "SWH", raidīta arī televīzijas programmās "Mūzikas Video Kanālā", LTV, "Chaula TV", retranslēta un skanējusi interneta platformās;

māksliniece Eiženija Freimane – par fotogrāfijām no izrādēm "Gaidot Godo", "Zelta zirgs", "Trīnes grēki", "Četras dienas jūnijā", "Kazanovas mētelis" un "Si minors", kas publicētas Evitas Mamajas sastādītajā grāmatā "Dailei – 100", par Igora Kalniņa un Valda Krastiņa fotoportretiem, kas publicēti Diānas Zandbergas grāmatā "Jāzepa Vītola LMA Klavieru katedra 1919–2019", par fotogrāfiju "Dailes teātra ansamblis 1992/1993" un fotogrāfijām no izrādes "Dejas Lūnasas svētkos", kas publicētas Ilonas Brūveres grāmatā "Stāsta Juris Strenga. Mana grāmatvedība", par fotogrāfijām no izrādes "Zelta zirgs", kas publiskotas interneta vietnē www.memorialiemuzeji.lv, un tām, kas demonstrētas televīzijā un retranslētas kabeļtelevīzijā Latvijā un Igaunijā;

Mākslinieks Miķelis Fišers – par darbu "Lācis, vilks un zaķis", kura lielformāta reprodukcija Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izmantojis uz būvžoga pie izstāžu zāles "Arsenāls" Rīgā, Torņa ielā 1; par videodarbiem "Valodas stunda" un "Reptiļu dresūra", kas publiskoti interneta vietnē www.lnmm.lv, un vizuālajiem darbiem, kas publiskoti internetā Francijā, demonstrēti LTV un TET televīzijā un retranslēti kabeļtelevīzijā Latvijā un Francijā.