Cik bieži dzirdam uz ielas cilvēkus runājam par mākslu? Kristiāna Brektes murālis "Veltījums Džemmai Skulmei" uz Rīgas 40. vidusskolas sienas raisīja visaptverošas sarunas par laikmetīgo mākslu un mākslas vietu pilsētvidē ne tikai uz ielas un mājokļos, bet arī policijā, juristu un citās aprindās. Vēl arī šogad Rīgas ielās ienāca kino, ne tikai Vecrīga pārtapa 19. gadsimta Vīnē, tur uzņemot vērienīgu starptautisko kino projektu-vācu daudzsēriju filmu, bet šeit tapa arī vietējās filmas. Šajā rakstā par jau pieminēto un vēl daudz ko citu, par ko "Delfi Plus" aizvadītajā gadā interesējās kultūrā.
Par "pareizo" un "nepareizo" mākslā – tā varētu īsti nosaukt "Spried ar Delfi" juristu diskusijas "sāli" par vienu no gada skaļākajiem notikumiem kultūras jomā. Kopš 2008. gadā uzsāktās un 2012. gadā izbeigtās "operas puisīša" plakāta lietas nebija skaļu diskusiju, kurās mākslu kāds saistīja ar iespējamu bērnu pornogrāfiju, taču šis gads tādu nesa. Viss sākās ar strīdu (vairāk "Spried ar Delfi" šeit) par jau pieminētā Brektes murāļa (titulbildē) piemērotību skolas ēkas sienai, taču turpinājās ar kādas advokātes ielūkošanos citos Brektes mākslas darbos un aizdomām, ka tur, viņasprāt, esot iespējams bērnu pornogrāfijas atainojums. Viņa vērsās policijā, sekoja kriminālprocess, kas šoreiz jau pēc dažiem mēnešiem tika izbeigts, nekonstatējot nozieguma sastāvu.
Režisors un Dailes teātra mākslinieciskais direktors Viesturs Kairišs intervijā "Delfi" kultūras redaktorei Norai Riekstai-Ķenģei savukārt stāstīja par darbu pie spēlfilmas "Janvāris" par 1991. gada barikāžu laiku, to nozīmi paša dzīvē un arī par pārmaiņām un plāniem Dailes teātrī. Šī intervija notika gada sākumā, krietni pirms Kairiša režisētā izrāde "Smiļģis" ieguva "Spēlmaņu nakts" "grand prix", kļūstot par gada izrādi.