Skrīveros diskusiju vētru raisījis Aizkraukles novada domes deputāta Gunta Libeka (NA) rosinājums mainīt nosaukumu rakstnieka Andreja Upīša vārdā nosauktajai ielai, bibliotēkai un skolai, piektdien, 7. janvārī, vēstīja LTV raidījums "Kultūršoks".
Šāds rosinājums saistīts ar to, ka Andrejs Upīts visu mūžu bijis pārliecināts komunists un ir pārāk saistīts ar padomju režīmu. Skrīveri ir Andreja Upīša dzimtā pilsēta.
Libeks sarunā ar LTV uzsver – nav pieņemami, ka "šādu nelieti valsts slavina" un nedrīkst godināt cilvēku, kurš bija pret neatkarīgu Latvijas valsti.
Savu viedokli deputāts iepriekš izklāstījis arī reģionālajā laikraksta "Staburags" interneta vietnē, saucot Upīti par "padomju iekārtas balstu un ideologu".
"Andreja Upīša padomju varas laika visa literārā darbība saistīta ar sociālistiskā reālisma iedzīvināšanu un attīstīšanu, boļševiku šķiru cīņas konceptu un proletariāta diktatūras slavināšanu. Kā LPSR Augstākās padomes prezidija loceklis viņš personīgi piedalījās padomju varas lēmumu pieņemšanā par okupācijas legalizāciju, kolonizāciju un pārkrievošanu," "Staburagā" rakstīja Libeks.
Andrejs Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš šādu iniciatīvu sarunā ar LTV nosaucis par lētu populismu un balsu vākšanu pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Turklāt šī nav pirmā reize, kad ticis rosināts Upīša vārdu dzēst no skolas un ielas nosaukumiem. Iepriekš par to diskutēts jau 90. gados, kad šo jautājumu aktualizējusi apvienība "Daugavas vanagi". Tomēr viss esot noklusis. Rakstiņš uzsver, ka pateicoties augstajiem amatiem, ko ieņēma rakstnieks, viņam bija iespēja atbalstīt un attīstīt dzimtos Skrīverus.
"Diskusijas par lielo ļaunumu, ko Upīts ir nodarījis saviem laikabiedriem mūsdienās gandrīz vienmēr ir ļoti abstraktas un balstītas uz emociju pamata. Dokumentālu pierādījumu, ka Upīts būtu piedalījies tieši ar politiskām represijām, nav," savu komentāru "Kultūršokam" sniedz literatūrzinātnieks Arnis Koroševskis. Viņš Upīša dzīvi un daiļradi pēta jau 10 gadu. Tāpat plānots, ka latviešu rakstniekiem veltītajā sērijā "Es esmu" ("Dienas grāmata") iznāks Koroševska rakstīta monogrāfija par Upīti.
"Ja runājam par Andreju Upīti pēc 1940. gada, tad ir divi lieli jautājumu loki, par ko objektīvi rakstniekam var izteikt pārmetumus. Vispirms 1940. gada jūlijs, kad Upīts kopā ar delegāciju no Latvijas dodas uz Maskavu, lai lūgtu Latvijas uzņemšanu PSRS, kas nozīmē padomju okupācijas nostiprināšanu. Otrs – viss, ko viņš ir darījis publicistikā un literatūras vēsturē padomju gados," stāsta literatūrzinātnieks. Koroševskis uzsver – tā patiešām ir bijusi vēršanās pret saviem laikabiedriem, literatūras vēstures pārrakstīšana un vēršanās pret trimdas autoriem.
Tomēr Upīša politiskā darbība nav pietiekams iemesls, lai ignorētu autora literāro mantojumu un viņu kā rakstnieku izsvītrotu no tautas atmiņas.
"Ja lūkojamies uz Upīti tikai kā padomju laika autoru un politiķi, vai tas atņem viņa darbiem māksliniecisko vērtību. Vai "Sūnu ciema zēni", kad mēs to mūsdienās lasām, kļūst nepatīkami tikai tāpēc, ka mēs zinām par Upīti kaut ko vairāk?" saka Koroševskis.
Kā norāda LTV, Aizkraukles novada dome plāno konsultēties ar vēsturniekiem un literātiem, lai vēlreiz izvērtētu Andreja Upīša dzīvi un daiļradi. Pašvaldība cer viedokļus apkopot līdz vasarai.
Andrejs Upīts nav vienīgais autors, kura vārds dažādu ielu un iestāžu nosaukumos ir raisījis diskusijas. "Delfi" jau iepriekš rakstīja par rosinājumu Saulkrastos pārsaukt rakstnieka Viļa Lāča vārdā nosaukto ielu.
Andrejs Upīts (1877-1970) ir viens no ražīgākajiem latviešu literātiem, kurš sarakstījis 20 romānus, zināmākais no tiem "Zaļā zeme" (1945), 12 noveļu krājumus, 28 lugas, trīs garstāstus, tai skaitā "Sūnu ciema zēni" (1940) un divus dzejas krājumus. Latvijā ir divi Andreja Upīša memoriālie muzeji – Rīgā un Skrīveros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
