Foto: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
2022. gada 10. janvārī parakstīts nodomu protokols par sadarbību Suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā.

Nodomu protokols par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā atbilstoši savai kompetencei noslēgts starp Latvijas Republikas Kultūras ministriju, Latvijas Nacionālo kultūras centru, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Dabas aizsardzības pārvaldi, Kuldīgas novada pašvaldību, Ventspils novada pašvaldību, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti, Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts", biedrību "Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs"", biedrību "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" un biedrību "Suitu kultūras mantojums".

Kā norāda Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāvji, noslēgtais nodomu protokols paredz "attīstīt un stiprināt suitu nemateriālā kultūras mantojuma kā stratēģiska ilgtspējīgas attīstības resursa nozīmi, sekmējot suitu kultūras mantojuma dzīvotspēju un veicinot suitu kultūrtelpai piederošo tradīciju praktizēšanu visā to daudzveidībā".

Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis uzsver: "Suitu kultūrtelpas identitātes saglabāšana un attīstība ir svarīga ne tikai pašiem suitiem. Šādu kultūrtelpu attīstība ir visas Latvijas bagātība, ar kuru varam lepoties pasaulē.""

Suitu kopiena un suitu kultūrtelpa ir neatņemama Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa, tā vēsturiski attīstījusies kā sarežģīts kultūras fenomens ar lielu daudzveidību gan satura, gan izpausmju ziņā. 2009. gadā suitu kultūrtelpa iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma, kam jānodrošina neatliekama saglabāšana, sarakstā, kas paredz gan pašas kopienas, gan valsts atbildību par šīs kultūrtelpas tālāko nākotni.

Biedrības "Etniskās kultūras centrs "Suiti"" valdes priekšsēdētāja Dace Martinova ir pārliecināta, ka nodomu protokols par sadarbību suitu kultūrtelpas saglabāšanā un attīstībā ir pozitīvi vērtējama apņemšanās starp iesaistītajiem partneriem. "Es ticu, ka protokols ir kā apliecinājums un stiprinājums mūsu izvirzītajiem mērķiem, mūsu centieniem mērķu sasniegšanā un ciešākā savstarpējā sadarbībā. Esmu gandarīta, ka protokolam ir pievienojušies jauni, spēcīgi, dažādu jomu pārstāvošie partneri, kuru kompetences ir ļoti nozīmīgas suitu kultūrvērtību saglabāšanā un attīstībā."

Kuldīgas novada kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa stāsta: "Kuldīgas novada pašvaldības teritorijā pēc novadu reformas ir nonākusi lielākā suitu etniskās kultūrtelpas daļa, līdz ar to arī apzināmies atbildību, kāda mums jāuzņemas, lai nosargātu un saglabātu šo daudzveidīgo un unikālo suitu mantojumu, kā arī sekmētu tā dzīvotspēju. Šī mantojuma saglabāšana ir ļoti komplekss jautājums, kura saglabāšanas process ir saistīts ar daudz un dažādām jomām: gan ar sociālo, gan ekonomisko, gan izglītības jomām, tāpēc ļoti svarīga ir apņemšanās, iesaistīšanās un sadarbība, gan valsts mērogā, gan nozaru starpā, gan sabiedrības un vietējas kopienas līdzdalība. Nodomu protokols juridiski nostiprinās šo apņemšanos un skaidri iezīmēs tos uzdevumus un rīcības, kas mums noteiktā laika periodā ir jāpaveic."

Suiti ir Kurzemes rietumos dzīvojoša latviešu etniskā grupa. Apdzīvo galvenokārt Alsungas novadu, kā arī Ventspils novada Jūrkalnes pagastu un Kuldīgas novada Gudenieku pagastu. Suitu kultūrtelpa 2008. gadā iekļauta Latvijas kultūras kanonā, bet 2009. gadā — UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!