imago_st_0805_07510001_92586386
Foto: Imago/Scanpix/LETA
Nav nekāds noslēpums, ka pandēmijas gadi izdarījuši pamatīgu triecienu pa pasaules muzejiem. Ja 2019. gadā 100 populārākos pasaules muzejus apmeklēja vairāk nekā 230 miljoni cilvēku, tad 2020. gadā šis skaitlis nokritās līdz 54 miljoniem, raksta “The Economist”. Vairāk nekā 40% no UNESCO aptaujāto muzeju arī 2021. gadā nācās periodiski slēgt durvis apmeklētājiem, atsevišķi muzeji izdzīvošanas vārdā bija spiesti pat ķerties pie savu kolekciju tirgošanas. Tomēr jauns gads nāk ar jaunām cerībām – un arī muzeju vidē 2022. gadā iecerēti nozīmīgi jaunumi. Piedāvājam iepazīties ar sešiem iespaidīgiem muzejiem visā pasaulē, ko plānots atvērt šogad.

Par vienu no nozīmīgākajiem un arī dārgākajiem Ziemeļeiropas reģiona muzejiem varētu kļūt jaunais norvēģu Nacionālais muzejs, ko iecerēts atklāt Oslo. Vēl spēcīgākus iespaidus apmeklētājiem sola arī Lielais Ēģiptes muzejs Gīzā, kam beidzot nozīmēts atvēršanas datums gada beigās. Tāpat jauni un rekonstruēti muzeji savus apmeklētājus gaidīs Austrālijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē un citās pasaules vietās. Nākamgad mūs priecēs arī vairāki mazāka mēroga mākslas un fotogrāfijas muzeji Eiropā un ASV, tostarp arī Nobela prēmijas laureāta, leģendārā rokmūziķa Boba Dilana centrs Tulsā, Oklahomā.

Nacionālais muzejs Oslo


Foto: Publicitātes foto

Norvēģijas jaunais Nacionālais muzejs iecerēts kā lielākais muzejs Ziemeļvalstu reģionā, kurā tiks apvienotas trīs lielu Norvēģijas institūciju – Nacionālās galerijas, Laikmetīgās mākslas muzeja un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja – kolekcijas. Jaunā muzeja ēku izstrādāja vācu arhitektu birojs "Kleihues + Schuwerk", tās izmaksas ir 670 miljoni ASV dolāru, ko pilnībā sedz valsts.

Muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā paredzēts izstādīt vairāk nekā 5000 darbu – no aizvēstures līdz mūsdienām, un tam tiks atvēlētas vairāk nekā 80 telpas divos stāvos. Nozīmīgi darbi, kas būs aplūkojami jaunajā muzejā, ietver Edvarda Munka "Kliedzienu", Vinsenta van Goga pašportretu un Haralda Solberga darbu "Ziemas nakts kalnos" (1914), kas uzvarēja balsojumā par Norvēģijas nacionālo gleznu.

Nacionālais muzejs izstrādāts ar īpašām ambīcijām attiecībā uz ekoloģiju – siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas tiks samazinātas vismaz par 50%, bet dzesēšanai izmantos siltumsūkni, caur kuru plūdīs jūras ūdens. Visa muzeja ēkas fasāde ir klāta ar Norvēģijas granītu.

Lielais Ēģiptes muzejs Gīzā


Foto: Vida Press

Lielā Ēģiptes muzeja atvēršana pārcelta jau trešo reizi – sākotnēji tā bija plānota vēl 2020. gadā, tad pārcelta uz pagājušo gadu, bet šobrīd to pilnībā sola atvērt 2022. gada novembrī. Šī iespaidīga muzeja, kura pamatakmeni pirms 20 gadiem ielika toreizējais valsts prezidents Hosnī Mubāraks, izmaksas tiek lēstas ap 1 miljardu ASV dolāru. Jaunā muzeja projekta autori ir arhitektu birojs "Heneghan Peng" no Dublinas. Daļēji muzejs tika publikai atvērts jau 2018. gadā.

Tas būs lielākais arheoloģijas muzejs pasaulē, turklāt pilnībā veltīts Senās Ēģiptes civilizācijai. Daudzi no ekspozīcijā redzamajiem artefaktiem plašākai publikai tiks eksponēti pirmo reizi. Muzejs atrodas aptuveni divus kilometrus no slavenajām Gīzas piramīdām, kopumā kompleksa platība aizņem 50 hektāru.

Jaundienvidvelsas Mākslas galerija


Foto: Publicitātes attēli

Šis muzejs tiek dēvēts arī par "Sydney Modern" – tā ir jauna ēka ar pilnībā no stikla veidotu fasādi, ko izstrādājis Tokijas arhitektu birojs "Sanaa" un kas uzbūvēta vietā, kur iepriekš atradās Otrā pasaules kara naftas tvertnes. Muzeja apmeklētājiem 24 stundas diennaktī būs pieejams publisks mākslas dārzs ar skatu pār Sidnejas ostu. Arī šis muzejs radīts, īpašu uzmanību pievēršot ekoloģijai – saules enerģijas paneļi, "zaļie jumti" un lietusūdens savākšanas ierīces ļāvušas tam iegūt Austrālijas augstāko ilgtspējīgām ēkām piešķirto novērtējumu.

Ekspozīciju platība aizņems 16 000 kvadrātmetru, tikmēr apmeklētāju skaits plānots vairāk nekā divi miljoni gadā. Viena no vecajām naftas tvertnēm tiks pārveidota, lai to izmantotu kā pazemes galeriju īpašām izstādēm un pasākumiem. Muzeja izmaksas veido ap 247 miljonus ASV dolāru.

‘Musée de Cluny’ Parīzē


Foto: Publicitātes attēli

Šogad beidzot noslēdzas septiņu gadu ilgā ‘Musée de Cluny’ – Francijas nacionālā viduslaiku muzeja – renovācijas process. Darbi noritēja vairākos posmos, sākot ar gotikas perioda kapelas un pazemē izvietotā seno romiešu termiskās pirts kompleksa restaurēšanu. 2018. gadā tika atklāta pilnībā jauna apmeklētāju recepcijas ēka. Muzeja rekonstrukcijas izmaksas aplēstas 21,5 miljonu eiro apmērā.

Pēdējais renovācijas posms ietver muzeja ekspozīcijas atjaunošanu, kas izveidota vēl pagājušā gadsimta 50. gados. Izstrādāts jauns maršruts, pa kuru apmeklētāji varēs virzīties no Bizantijas perioda kolekcijām un gotiskās mākslas līdz pat 16. gadsimtam. Muzeja krājumā ir Parīzes Svētās kapelas stikla vitrāžas un 13. gadsimta statujas, kas Franču revolūcijas laikā tika norautas no Parīzes Dievmātes katedrāles un atrastas tikai 1977. gadā.

Honkongas Pils muzejs


Foto: Publicitātes attēli


Šajā iespaidīgajā muzejā, kas izmaksājis teju pusmiljardu ASV dolāru, tiks izstādītas Ķīnas imperatoru vērtslietas, kas aizlienētas no Pekinas Aizliegtās pilsētas. Muzeju projektējis Honkongas arhitekts Roko Jins. Ēkā būs pieejamas deviņas galerijas, kopā 7800 kvadrātmetru platībā, kā arī teātra zāle ar 400 sēdvietām, mācību klases un bērnu atpūtas telpas.

No Pekinas Pils muzeja Honkongā tiks izstādīti vairāk nekā 800 priekšmeti, tostarp gleznas, kaligrāfija, dekoratīvās mākslas priekšmeti un retas grāmatas. Citās galerijās uzmanība tiks pievērsta mākslas darbu kolekcionēšanas vēsturei Honkongā un interaktīvām iespējām bērnu izklaidēšanai un izglītošanai. Atvēršana paredzēta 2022. gada jūlijā.

Burela kolekcija Glāzgovā


Foto: Vida Press

Pavasarī Glāzgovā pēc piecu gadu ilgas pauzes savas durvis atkal vērs Burela kolekcijas muzejs, kurā izstādīti vairāk nekā 9000 mākslas darbi, ko pilsētai savulaik ziedojis kuģniecības magnāts Viljams Burels. Muzeja kolekcija ietver bagātīgu viduslaiku un renesanses laika mākslas darbu apkopojumu no Ziemeļeiropas – vitrāžas, bruņas un vairāk nekā 200 gobelēnus, kā arī ķīniešu keramiku, 19. gadsimta franču mākslas darbus, ietverot Edgara Degā pasteļus, zīmējumus un eļļas gleznas. Muzeju atvēra Karaliene Elizabete II 1983. gadā, tā rekonstrukcijas izmaksas tiek lēstas 68 miljonu sterliņu mārciņu apmērā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!