Pauls, 'Literatūre' un 'Restauratori'. Dažas idejas labākai nedēļas nogalei

Šajā nedēļā 86. dzimšanas dienu nosvinēja Maestro Raimonds Pauls. Protams, par godu jubilāram jānoklausās kāds no viņa bagātīgā ierakstu klāsta. Vienalga vai izvēle ir mūsu estrādes mūzikas zelta fonds vai kāds no Maestro džeza ierakstiem. Tieši par godu jubilejai "Jersika Records" paspārnē klajā laists ieraksts "Jazz suites: Reimagined!" jeb "Džeza cikli".

Skaņu platē iekļautas pianista un komponista Raimonda Paula 60. gados komponētās džeza svītas, kas no jauna ieskaņotas Latvijas Radio studijā, Maestro muzicējot kopā ar Latvijas Radio bigbendu. Aranžijas bigbendam veidojis Latvijas Radio bigbenda vadītājs un diriģents, saksofonists Kārlis Vanags, bet kā viesis ierakstā piedalās vibrafonists Miķelis Dzenuška. Ieraksts ir veikts autentiskā 60. gados ražotā profesionālā studijas lampu lenšu magnetofonā "Studer C37", kas atradies leģendārajā Rīgas Ierakstu studijā Reformātu baznīcā, kur savus ierakstus veica mūzikas izdevniecība "Melodija".

No 15. janvāra TV ekrānos ar astoņām jaunām sērijām atgriezīsies dokumentālais literāro ceļojumu raidījums "Literatūre". Ceļojumos uz pagātnes rakstnieku dzimtajām vietām kopā ar kādu mūsdienu rakstnieku dosies jau pazīstamie "literatūristi" Marta Selecka un Gustavs Terzens. Sezonas pirmais raidījums būs kopā ar rakstnieku Rihardu Bargo par dzejnieku Māri Melgalvu. Kā raksta raidījuma veidotāji: "Ar rakstnieku Rihardu Bargo sapratīsim šauro robežu, kur tenkas pārtop prozā un kur Māra Melgalva dzeja kļūst par tautas sirdsapziņas dziesmām."

Īpaša pirmizrāde šonedēļ nosvinēta Latvijas Nacionālajā operā – uz skatuves nonācis viens no spožākajiem darbiem latviešu opermūzikā, Jāņa Kalniņa muzikālā traģēdija "Hamlets". Latvijā to iestudē vācu režisore Kristīne Vusa (Kristina Wuss), veidojot izrādi kā "laika tuneli", kas savieno dažādo gadsimtu mirkļus – 16.gadsimta un Šekspīra drāmu – 1935. gadu, kad tapa opera – 21. gadsimtu, ko iemieso izrādes scenogrāfa un mākslinieka Andra Eglīša gleznas. "10 ainās ar ļoti dažāda garuma starpspēlēm uzmanības centrā ir sirdsapziņas tēma, kas balansē uz Lielās skatuves ripas," saka pati režisore.

Galvenajās lomās būs Raimonds Bramanis vai Andris Ludvigs (Hamlets), Jānis Apeinis vai Rihards Mačanovskis (Klaudijs), Evija Martinsone vai Inga Šļubovska-Kancēviča (Ofēlija), Ilona Bagele vai Dana Bramane (Ģertrūde).

Operas "Hamlets" nākamās izrādes notiks 16., 18. un 21. janvārī.

Unikāla iespēja būs klāt starptautiska projekta pirmizrādei būs svētdien, 16. janvārī, Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT), kur varēs noskatīties dejas kompānijas "Nuepiko" un Kauņas pilsētas kamerteātra iestudējumu "Pietiekams attālums".

"Pietiekams attālums" tiek pieteikts kā aizkustinošs dialogs starp diviem ķermeņiem un personībām par to, "kas mūsu pasaulei liek nemitīgi griezties: tiešums un disociācija, atkarība un atbrīvošanās, visaptveroša dualitāte, kur komunikācija nav iespējama bez distances, bet komunikācijā dzimst attālums." Izrāde skatītājus ieaicina pašrefleksijas telpā, nepiedāvājot gatavas atbildes, bet aktualizējot jautājumu, kā saglabāt attālumu, kas palīdz radīt, nevis grauj mūsu savstarpējās attiecības intensīvajā sociālā trokšņa laikā, raksta izrādes veidotāji.

Izrādē piedalās horeogrāfi, dejotāji - Arūnas Mozūraitis un Adrians Karlo Bibiano (Adrian Carlo Bibiano).

Niekoties telefonā ar latviešu mākslas klasiķu darbiem telefonā Inga Baušķenieka radīto skaņu pavadībā un pie viena šo to uzzināt. Tieši šādu izpriecu piedāvā jaunā digitālā spēle "Restauratori". Uzdevums gan īsti nav gleznas restaurēt, bet drīzāk atrast tajās dažādas "nepareizības".

"Restauratori" versijā 1.0 šobrīd pārstāvēti trīs latviešu mākslinieki: Janis Rozentāls, Auseklis Baušķenieks un Ansis Cīrulis. Kopā iespējams "restaurēt" 27 dažādas gleznas, un turpmākajās versijās plānots spēli papildināt gan ar citu klasiķu, gan laikmetīgo mākslinieku darbiem.
Spēli veidojuši režisors un producents Raitis Ābele, kā arī mākslinieks Harijs Grundmanis.