Foto: LETA
Nacionālā akustiskā koncertzāle, pat bez tās fiziskās esamības, ir kļuvusi par vienu no rekordistēm valdības diskusiju ilguma ziņā. Šis projekts tiek apspriests kopš 1987. gada. Diemžēl, šo 35 gadu laikā, mēs neesam spējuši nonākt pie vienota viedokļa par koncertzāles izbūves vietu. Uzskatu, ka turpmāka lēmuma novilcināšana apdraud Latvijas simfoniskās mūzikas nākotni, novedot to pie iznīcības.

Vairākus gadu desmitus mūziķi ir centušies pamatot akustiskās koncertzāles nepieciešamību galvaspilsētā. Šis ieilgušais lēmuma pieņemšanas periods un koncertzāles trūkums ietekmējis Latvijas simfonisko mūziku.

Latvijas galvaspilsētā, kurā dzīvo puse no visas valsts iedzīvotājiem un kas pamatoti lepojas ar gadu simtiem senām kultūras tradīcijām, patiesībā nekad nav bijis piemērotas telpas simfoniskajai mūzikai. Iedzīvotāji, kas uz koncertiem bijuši tikai Rīgā, nekad nav dzirdējuši, kā patiesībā skan orķestris. To ir grūti pieņemt un saprast, bet tas ir fakts. Daudziem šķiet – orķestri šķietami varētu spēlēt jebkur. Tepat ir Latvijas Nacionālā opera, Lielā ģilde, Dzintaru koncertzāle u. c. Bet neviena no šīm skatuvēm nav piemērota simfoniskajai mūzikai. Tāpat kā hokeja hallē ir savas prasības par ledus biezumu, blīvumu un temperatūru, arī orķestrim kvalitatīvam darbam nepieciešami specifiski apstākļi – zāles apjoms un forma, skatuves izmērs, sienu, griestu segums un apdare, klausītāju izvietojums telpā un daudzi citi aspekti, kas nodrošina piemērotu akustiku un izcilu mūzikas skanējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!