Virsdiriģenti atklātā vēstulē pauž bažas - apdraudēti 2023. gada Dziesmu svētki  (19)

Vēstuli, kas adresēta Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, LR Kultūras ministram Naurim Puntulim, LR Veselības ministram Danielam Pavļutam, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktorei Signei Pujātei un Dziesmu un deju svētku padomei, parakstījuši 24 virsdiriģenti, tai skaitā Aira Birziņa, Ints Teterovskis, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Ivars Cinkuss, Romāns Vanags, Mārtiņš Klišāns un citi.

"Lai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, lūdzam tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas beigām 28. februārī, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu," teikts atklātajā vēstulē.

Virsdiriģenti norāda, ka nepieciešams izstrādāt nozares tālākai pastāvēšanai labvēlīgu darbības protokolu no 1. marta līdz vasarai, kad plānoti lieli reģionālie pasākumi Dziesmu un deju svētku sagatavošanā.

"Tūlītēja rīcība ir eksistenciāli svarīga ne tikai svētku repertuāra apguvei, bet arī pasākumu organizatoriskā darba veikšanai un valsts un pašvaldību finanšu plānošanai. Epidemioloģisko prasību kopumu lūdzam izstrādāt atbilstoši katra amatiermākslas žanra specifikai, tai skaitā skolu jaunatnes dziesmu svētku procesa dalībniekiem. Lūdzam iesaistīt koru diriģentu pārstāvjus priekšlikumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā," uzsvērts vēstulē.

Virsdiriģenti atgādina, ka Dziesmu svētku būtība ir to rituālajā norisē, gara vienotībā un patiesi dziļā priekā. Taču, lai reizi piecos gados Dziesmu un deju svētki izskanētu krāšņi un mākslinieciski kvalitatīvi, ir nepieciešams profesionāls un regulārs darbs amatierkolektīvu mēģinājumos, stabils un pastāvīgs finansējums, kā arī nodrošināts Dziesmu un deju svētku sagatavošanas process ar kopmēģinājumiem, skatēm, reģionāliem koncertiem un citiem pasākumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē, kur mīt dziedoši un dejojoši tautieši.

"Unikālā Latvijas tautas mākslas sazarotība ir tāda tikai tāpēc, ka valsts par to ir turējusi rūpi visos laikos," teikts vēstulē.

"Kopš 2020. gada pavasarī sācies pandēmijas uzliesmojums, rit jau otrais gads, kad amatiermākslas darbība ir bijusi daļēji vai pilnībā paralizēta noteikto ierobežojumu dēļ. Pandēmijas ierobežojumi nereti ir bijuši nepārdomāti un nepamatoti attiecībā uz kultūras jomu, tajā skaitā amatiermākslu. Uzskatām, ka mēģinājumos noteiktais dalībnieku skaits, kvadratūra telpās un arī ārtelpās nav bijusi uz faktu analīzi balstīta vai dažādo amatiermākslas žanru specifikai piemērota," raksta virsdiriģenti.

Tā kā pagājuši jau gandrīz divi gadi ļoti ierobežojošā mēģinājumu, koncertu un pasākumu režīmā, tas šobrīd licis paust satraukumu gan par amatiermākslas procesu nepārtrauktības nodrošināšanu nākotnē, gan par 2023. gadā plānotajiem XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem, kad tiks svinēta svētku 150. gadskārtu.

Balstoties uz to, ka koprepertuāra sagatavošanas cikls ir iekavējies par diviem gadiem, Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģentu sapulcē šā gada 11. janvārī vienbalsīgi tika izteikts viedoklis, ka mākslinieciski augstvērtīga Dziesmu un deju svētku koncertu norise 2023. gadā ir apdraudēta, ja no 1. marta netiek atjaunots pilnvērtīgs amatiemākslas kolektīvu mēģinājumu process.

Virsdirģenti uzsver, ka kopumā ar izpratni pieņem šā brīža pandēmijas situāciju kopumā, taču amatiermākslas nozarei radītā dīkstāve un fragmentētā darbība grauj Latvijas lielāko nacionālo dārgumu – Dziesmu un deju svētku tradīciju, ko atjaunot nebūs iespējams. Viņi arī atgādina, ka lielu negatīvu ietekmi uz Dziesmu svētku procesu nākotnē jau atstās 2020. gadā nenotikušie un 2021. gadā pārceltie XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, kur bija iespējama minimāla bērnu un jauniešu līdzdalība.

"Mūsu kā koru virsdiriģentu vēlēšanās ir krāšņi 150-gades Dziesmu svētku koncerti atjaunotajā Mežaparka lielajā estrādē, tādējādi atkal apliecinot latviešu tautas vienotību, spēku un radošumu. Tie būs iespējami tikai situācijā, ja nekavējoties atsākas pilnvērtīgs amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu process un vasarā notiek ieplānotie reģionālie pasākumi," teikts vēstulē.

"Ceram uz sadarbību un tālredzīgu pozitīvu attieksmi pret mūsu tautas un valsts nozīmīgāko kultūras vērtību un pasaulē apbrīnotu fenomenu – Dziesmu svētkiem," nobeigumā pauž vēstules autori.

Uz atklāto vēstuli sociālajā tīklā "Twitter" jau atbildējis veselības ministrs Daniels Pavļuts: "Kaut Omikrona pīķis vēl priekšā un visādi mums vēl var iet, prognozes/modeļi vedina domāt, ka ārkārtas situāciju 28.februārī varēsim izbeigt un atvieglot dzīvi amatiermākslas kolektīviem." Viņš norāda, ka kopā ar Kultūras ministriju tiks strādāts pie risinājumiem, lai gatavotos svētkiem.

Vēstuli parakstījuši:

Aira Birziņa, Ogres un Salaspils novadu, Rīgas valstspilsētas sieviešu koru virsdiriģente;

Agita Ikauniece-Rimšēviča, Jēkabpils novada koru virsdiriģente;

Aigars Meri, Ventspils valstspilsētas un Ventspils novada koru virsdiriģents;

Andis Groza, Kuldīgas novada koru virsdiriģents;

Ārijs Šķepasts, Madonas novada koru virsdiriģents;

Bruno Cabulis, Latvijas jaukto senioru koru virsdiriģents;

Daiga Galeja, Latvijas sieviešu senioru koru un Rīgas pilsētas senioru koru virsdiriģente;

Edgars Vītols, Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas un Olaines novadu virsdiriģents;

Eduards Grāvītis, Aizkraukles novada koru virsdiriģents;

Ēriks Čudars, Rēzeknes valstpilsētas, Rēzeknes un Varakļānu novadu koru virsdiriģents;

Gints Ceplenieks, Talsu novada koru virsdiriģents;

Ilze Valce, Liepājas valstspilsētas un Dienvidkurzemes novadu koru virsdiriģente;

Ints Teterovskis, Rīgas valstspilsētas virsdiriģenta asistents;

Ivars Cinkuss Rīgas valstspilsētas vīru koru virsdiriģents, Diasporas koru virsdiriģents;

Jānis Baltiņš, Ādažu, Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu koru virsdiriģents;

Jānis Ozols, Jūrmalas valstspilsētas, Ķekavas un Mārupes novadu koru virsdiriģents;

Jevgeņijs Ustinskovs, Daugavpils valstspilsētas, Augšdaugavas, Līvānu, Krāslavas un Preiļu novadu virsdiriģents;

Jurģis Cābulis, Cēsu novada koru virsdiriģents;

Kaspars Ādamsons, Limbažu novada koru virsdiriģents;

Māra Marnauza, Dobeles un Saldus novadu koru virsdiriģente;

Mārtiņš Klišāns Valmieras, Smiltenes un Valkas novadu koru virsdiriģents;

Romāns Vanags, Rīgas valstspilsētas un Tukuma novada koru virsdiriģents;

Uģis Matvejs, Bauskas novada koru virsdiriģents;

Uldis Kokars, Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadu koru virsdiriģents.