Kā norāda muzeja pārstāvji, epidemioloģisko nosacījumu dēļ apmeklētājiem gan joprojām nepieciešams derīgs Covid-19 sertifikāts un medicīniskā sejas maska, savukārt drošas pārvietošanās nosacījumus muzeja plašajās telpās ievērot ir pavisam vienkārši.
Šajā nedēļas nogalē LNVM aplūkojama izstāde "Krāsainā Latvija", kas veltīta krāsu fotogrāfijas vēsturei Latvijā. Tajā eksponēti un digitāli aplūkojami vairāki simti vēsturisku fotoattēlu, ko uzņēmuši gan profesionāli fotogrāfi, gan amatieri no 20. gs. sākuma līdz 90. gadiem. Šķietami melnbaltā pagātne — 20.–30. gadu neatkarīgā Latvija, Otrais pasaules karš, padomju stagnācijas gadi, Trešā Atmoda, izrādās, ir bijusi tikpat krāsaina kā šodiena.
Izstāde "Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē" veltīta Latvijas svarīgākajam dabas resursam, bez kura nav bijusi iedomājama cilvēka darbība un pasaules izjūta. Izstādes oriģinālais dizains palīdzēs izzināt katram vēstures laikmetam raksturīgu koka funkcionālo pielietojumu, cilvēka un koka attiecību šķautni. Izstādē aplūkojami arī unikāli eksponāti, tostarp vissenākie Latvijas teritorijā no koka izgatavotie priekšmeti – unikāli 4000–6000 gadu seni zvejas rīki un iedzīves priekšmeti no Sārnates apmetnes; 16.–18. gs. kokgriezumi no baznīcu kokskulptūru kolekcijas; 18.–19. gs. lauku amatnieku gatavotās mēbeles. Savukārt industriālajam laikmetam un mūsdienām veltītā izstādes sadaļa visreljefāk izceļ dilemmu starp koka izmantošanu un saudzēšanu, kas pastāvējusi gandrīz vienmēr, taču ekstrēmi saasinājās 19. gs.
Tāpat aplūkojama izstādē "Nauda Latvijā" hronoloģiski atainoti dažādās naudas ceļi Latvijas teritorijā: preču nauda senākās vēstures periodā, romiešu monētas, sudrabs, arābu dirhēmi (9.–11. gs.), Rietumeiropas denāri (10.–12. gs.) u.c. Aplūkojamas arī 13.–16. gs. Livonijas vietējās naudas kaltuvēs tapušās monētas – ārtigi, šiliņi, mārkas, vērdiņi u.c., tāpat monētas, kas kaltas tā sauktajos poļu un zviedru laikos 16.–17. gs. Eksponēta Kurzemes un Zemgales hercogistē vairāk nekā divus gadsimtus izlaistā metālnauda, kā arī daudzas starptautiskās tirdzniecības monētas – sudraba dālderi un zelta dukāti. Izstādē apskatāma arī pēdējos gadsimtos Latvijas teritorijā lietotā nauda līdz pat Latvijas eiro monētām.
LNVM pamatekspozīcija, izvietota divos stāvos, atspoguļo Latvijas zemes, tautas un valsts vēsturi no akmens laikmeta līdz pat mūsdienām. Aplūkojamas arheoloģiskas, etnogrāfiskas un cita veida vēsturiskas liecības, kas vāktas un glabātas vairāk nekā 150 gadu ilgajā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pastāvēšanas laikā.
Bezmaksas apmeklējums 29. janvārī būs arī LNVM Dauderu nodaļā Sarkandaugavā, bet Tautas frontes muzeja nodaļā Vecrīgā bezmaksas ieeja ir pastāvīgi.
Nākamās LNVM bezmaksas apmeklējuma dienas 2022. gada pavasarī ir 26. februāris, 26. marts, 30. aprīlis, 28. maijs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
