Jādara viss, lai XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki noritētu 2023. gadā, kad svētkiem aprit simtpiecdesmitgade, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Ministrs norādīja, ka janvāra sākumā notika Dziesmu svētku padomes sēde, kurā runāts par apdraudējumu svētkiem Covid-19 pandēmijas kontekstā. Sēdē nonākts pie secinājuma, ja ir vēlme pienācīgi svētkiem sagatavoties un apgūt visu repertuāru, process jāsāk martā - laikā, kad, iespējams, varētu būt nozīmīgi ierobežojumu atvieglojumi.
Puntulis arīdzan uzsvēra, ka Ministru kabinets nolēma Dziesmu svētku kustībai piešķirt 320 000 paštestu. Pēc ministra paustā, tas parāda, cik šai valdībai ir svarīgs Dziesmu svētku process.
Runājot par iespējamu ierobežojumu atcelšanu, Puntulis uzsvēra, ka gan Operatīvās vadības grupā, gan valdības diskusijās tiks uzstāts, lai no marta mēģinājumi varētu notikt. Ja tas tā nenotiks, tad Dziesmu svētki 2023. gadā var sākt kļūt apdraudēti.
"Vislielākie ierobežojumi patlaban ir skaitliskie. Pie esošajām likumdošanas normām skaitliski pilnā sastāvā nevar strādāt ne deju kolektīvi, ne kori. Esmu pārliecināts, ka valdībā, runājot par ierobežojumu stratēģijas maiņu, mēs šo atrisināsim. Par to nevar būt nekādu šaubu," teica kultūras ministrs.
Turklāt paštesti situācijā, ja tā būs sarežģītāka, ir milzīgs atspaids, lai mēģinājumu procesu varētu nodrošināt pilnībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
