Nauris Puntulis: Ar gara spēku pret kara spēku

Tikai visi kopā mēs varēsim uzvarēt Putina murgaino priekšstatu par jauno/veco "pasaules kārtību" un no tā izrietošo Krievijas agresiju. Mums visiem jābūt gataviem īstermiņā ko zaudēt, lai iegūtu noturīgu mieru Eiropā. Kādam tie būs nu jau par anekdoti kļuvušie dimanti, kādam gāze, kādam ienākumi no Krievijas preču tranzīta. Arī Latvijas kultūrtelpā nenoliedzami būs zaudējumi.

Lai arī mēdz teikt, ka māksla ir ārpus politikas, ārpus robežām, tomēr asiņainie notikumi Ukrainā ir iemesls novilkt sarkanās līnijas. Ja agrāk esam bijuši pielaidīgi pret Krievijas līdzfinansējumu kultūras norisēm Latvijā, taču šobrīd šī nauda ir kļuvusi acīmredzami asiņaina un tās klātbūtne mūsu kultūrtelpā nav pieļaujama, lai arī nav ne mazāko šaubu par atsevišķu mākslas un mūzikas festivālu, kā arī notikumu augsto māksliniecisko līmeni, ko bijusi iespēja baudīt mūsu sabiedrībai. Robežlīnijas ir novilktas, un visticamāk nekad vairs neredzēsim Latvijā izcilus māksliniekus, kā piemēram, maestro Gergijevu un citas pasaules kultūras zvaigznes, kas paudušas vai paudīs atbalstu Krievijas realizētajai agresijai. Jā, tā ir viņu izvēle, kurai pasaulei šobrīd pieslieties - visai civilizētajai vai arī Putina veidotajai.

Krievija šo karu uzsākusi, lai atgrieztos pie impēriskās pasaules kārtības. Mūsu pienākums un reizē iespēja palīdzēt šo karu pagriezt pretējā virzienā un beidzot pielikt punktu jebkādām impēriskām Krievijas ambīcijām. Tādām, kas ir tepat mums blakus un ik dienas veic totalitārisma, šovinisma un dezinformācijas kampaņas. Un neliekuļosim, arī daudzi no mūsu valsts iedzīvotājiem joprojām mentāli dzīvo šajā "krievu pasaules" iedomātajā "realitātē" vai vismaz nav pilnīgi brīvi no tās.

Mūsu kultūras nozares atbalstam Ukrainai jābūt visaptverošam. Jau vakar paziņoju, ka vienpusēji laužu 2002. gadā parakstīto Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Krievijas Federācijas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūrā. Ceru, ka drīz šis lēmums iegūs juridisku spēku. Apzinos, ka šis līgums tapis ļoti sarežģītā ceļā, tas ir pilns kompromisu, lai kultūras sadarbība noritētu iespējami tālu no politiskajiem procesiem. Tomēr šis līgums, lai cik arī tajā būtu pozitīvā, ir noslēgts ar Putina varu. Šodien tādam līgumam vairs nav vietas Latvijas Republikas Kultūras ministrijas dokumentu mapē. Ir pienācis laiks pārskatīt arī daudzas lietas, kas ir kļuvušas par simbolu mūsu gļēvumam un neizlēmībai!

Jebkura mākslinieka, kurš atbalsta Krievijas realizēto agresiju Ukrainā, darbība Latvijā ir amorāla un nepieļaujama. Aicinu pasākumu rīkotājus, kuri organizē ŠĀDU mākslinieku viesošanās Latvijā, būt pilsoniski atbildīgiem un izsvērt iespēju atcelt to norisi. Aicinu Ārlietu ministriju izvērtēt diriģenta Valērija Gergijeva iekļaušanu t.s. melnajā sarakstā. Aicinu mūsu māksliniekus, arī akadēmiskās mūzikas pārstāvjus atcelt savus koncertus Krievijā.

Viens no man personīgi svarīgākajiem notikumiem ir bijis ceļš uz izcilā tenora Plāsido Domingo rīkotā starptautiskā vokālistu konkursa "Operalia" norisi Rīgā šī gada rudenī. Neslēpšu - es kā tenors ļoti to gaidīju, bet vēl šodien maestro oficiālajā mājas lapā joprojām redzams paziņojums par viņa koncertiem martā Maskavas Lielajā teātrī. Esmu paudis Latvijas Nacionalās operas un baleta valdes priekšsēdētājam savu nelokāmu viedokli par to, ka no ieceres rīkot pasākumu Rīgā būs jāatsakās, ja konkursa dibinātājs Domingo uzskatīs par nepieciešamību uzstāties Maskavā tuvākajā laikā.

Mēs, kultūras nozare, varam palīdzēt un atbalstīt Ukrainas tautu ar tiem ieročiem, kas ir mūsu rīcībā – mūsu radošo potenciālu un mūsu pilsonisko stāju. Ar gara spēku pret kara spēku. Kā to ik mirkli pierāda Ukraina, kā to vakar pie Rīgas Kongresu nama pierādīja Latvijas mūzikas nozare. Esmu bezgala pateicīgs nozarei, kas spēj neticamā tempā un emocionāli uzlādētā kvalitātē sarīkot mūsu atbalsta pasākumu Ukrainai. Spēcīgi, jaudīgi, no sirds un ar asarām acīs. Tas ir patiesas apbrīnas vērts notikums, kas pierāda mūsu gara spēku, kas vieno un stiprina. Pēc morāli, radoši un finansiāli smagiem diviem gadiem tieši kultūras nozare šobrīd ir pirmajās rindās, lai demonstrētu mūsu valsts pilsonisko nostāju, paustu atbalstu un palīdzētu vākt ziedojumus, kas nepieciešami ukraiņu tautai.