LMA, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, atbilstoši Valdības rīcības plānā "Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanu" noteiktajam no 2021. gada iespējams iegūt profesionālā doktora grādu studiju programmā "Mākslas". LMA kopā ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem turpina darbu pie starptautiskas maģistra līmeņa studiju programmas "Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas" īstenošanas, kas ir plānota kā pirmā starptautiska pakalpojumu dizaina maģistra līmeņa studiju programma Baltijas valstīs. Šī ieceres īstenošanai arī nepieciešamas papildu telpas.
Jau ziņots arī par to, ka LMA sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem - Romas Mākslas akadēmiju, Ungārijas Mākslas akadēmiju un Drēzdenes Mākslas akadēmiju - kopš 2019. gada īsteno Latvijas un starptautiskajā mērogā nozīmīgu Eiropas universitāšu alianšu projektu Alliance for Common Fine Arts Curriculum (EU4ART), ko atbalsta arī Eiropas Komisija. Tā ietvaros plānots izveidot arī kopīgas tēlotājmākslas studiju programmas un izglītības moduļus, tādējādi sekmējot kultūras nozares un radošo sektoru industriju izaugsmi, ceļot Latvijas tēlotājmākslas izglītības prestižu un veicinot LMA starptautisko atpazīstamību.
"Pietiekams telpu nodrošinājums ir vitāli svarīgs, lai, īstenojot minēto projektu "EU4ART," varētu veidot kopējus pārrobežu augstskolu konsorcijus," uzsver LMA rektors Kristaps Zariņš, skaidrojot, ka telpu nodrošinājums Mākslas akadēmijā ir kritiski mazs uz vienu studējošo. Daudzu Eiropas valstu mākslas un dizaina izglītībā uz vienu studējošo ir paredzēti no 16 līdz 19 kvadrātmetriem, tikmēr Mākslas akadēmijā tie ir tikai septiņi kvadrātmetri.
"Lai Mākslas akadēmija varētu īstenot konkurētspējīgu starptautisku Eiropas universitāšu ideju mākslas izglītībā, kā arī doktorantūras un citu starptautisku programmu attīstību, steidzami nepieciešams paplašināt pieejamās studiju, pētniecības un inovāciju telpas, tāpēc ar šādu ierosinājumu vērsāmies Kultūras ministrijā," norāda Zariņš.
Valdība noteica arī to, ka gadījumā, ja LMA darbības nodrošināšanai ēka Kronvalda bulvārī 4 vairs nebūtu nepieciešama, ēka bez atlīdzības ir nododama atpakaļ valstij. Tāpat namu aizliegts atsavināt vai apgrūtināt ar hipotēku, izņemot gadījumus, kad nepiemēro, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai veiktu ieguldījumus nekustamā īpašuma pārbūvē un atjaunošanā vai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
