Neikenkalna dabas koncertzāle atzinīgi novērtēta Eiropas Padomes konkursā

Kā "Delfi" informē Valmieras novada pašvaldības pārstāvji, līdz ar EP Ainavas balvas iepriekšējo sesiju nacionālo atlašu uzvarētājiem (Jūrmalas pilsētu, Kuldīgas novadu un Daugavpils pilsētu) Valmieras novads ir uzņemts EP Ainavas balvas dalībnieku aliansē, kas paver sadarbības iespējas dažādos projektos.

Neikenkalna dabas koncertzāle ir Eiropas Padomes ģenerālsekretariāta konkursa sestās sesijas Latvijas nacionālās atlases uzvarētāja, kurā to žūrijas komisija atzina par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu, kur meklējami Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumi.

Evija Nagle, Valmieras novada pašvaldības izpilddirektores vietniece, Attīstības pārvaldes vadītāja: "Neizmērojams gandarījums par šo augsto un starptautisko novērtējumu, kas apliecina, ka salīdzinoši neliela vieta kā Dikļi, ar īpašu attieksmi, cieņu pret dabas vērtībām un profesionālas komandas darbu, spēj izcelt nenovērtējamo kultūras bagātību, kāda mums atstāta mantojumā no iepriekšējām paaudzēm. Jo īpaši liels prieks, ka Neikenkalna dabas koncertzāle spējusi sajūsmināt izcilākos Eiropas ainavu un kultūras jomas profesionāļus un saņemt šo prestižo novērtējumu Eiropas mērogā."

Džūljens Transī (Julien Transy), žūrijas komisijas galvenais eksperts: "Latvijas projekts piesaistīja Eiropas Padomes Ainavu balvas žūrijas uzmanību ar tā pausto cieņu pret vietas bagāto vēsturi, vienlaikus arī rakstot jaunu lapu šīs īpašās kultūrvietas vēsturē, kā arī par nozīmi, kas piešķirta ainavas nemateriālajai dimensijai, ko veido viss, kas nav redzams, bet šajā gadījumā ir dzirdams. Tas pilnībā atbilst tam, ko mēs Francijā saucam par vietas "ainavas garu"."

Kā zināms, 1864. gadā Dikļu mācītājmuižas parkā (tagad Neikena kalnā) draudzes mācītājs un rakstnieks Juris Neikens noorganizēja pirmos kopādziedāšanas jeb Dziesmu svētkus, tādējādi liekot pamatus skaistajai latviešu tradīcijai, kas iekļauta UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā. Nozīmīgajam notikumam par godu Dikļos tika izveidota Dziesmu svētku Promenāde (2005. gadā), Neikenkalna dabas koncertzāle (2014. gadā) un atjaunotā Dziesmu svētku pastāvīgā ekspozīcija (2015. gadā).

Dabas koncertzāle veidota ar saudzīgu ekoloģisku būvniecību, izmantojot dabiskus, atjaunojamus elementus un materiālus. Vietas unikālās akustiskās īpašības veidotas ar ūdens spoguli, koka konstrukcijām, esošiem parka stādījumiem, terasēm un nogāzēm. Skatuve un amfiteātris ietver daudzfunkcionalitātes ideju – skatuvei ir divas maināmas iespējas, kuras izmantojamas gan apjomīgo Dziesmu svētku pasākumu nodrošināšanai, gan jau ierasto ikdienas kultūras pasākumu rīkošanai – transformējamas tribīnes lieluzvedumiem, horizontāla grīda ar portālu un ekrānu brīvdabas uzvedumiem, koncertiem.

Projekts ir novērtēts kā "Gada labākā būve Latvijā 2014" kategorijā "Ainava", apliecinot ne vien savu kultūrvēsturisko nozīmi, bet arī izcilo pārbūves darbu rezultātu. Saņemtie apbalvojumi, kultūrvēstures nozīme un vietas ģeogrāfija ir pamats ilgtermiņa pastāvēšanai un attīstībai. Tas ir arī pienākums, vietu saglabāt un veidot kā galamērķi ceļotājiem, interesentiem un dažādu nozaru (kultūra, vēsture, būvniecība) profesionāļiem. Dabas koncertzāli papildina Dikļu muižas neatņemamas sastāvdaļas – baznīca, kunga māja, pils, skola, muižas parks, dzirnavas.

Dabas koncertzāles projekta tapšanā tika iesaistīta vispusīga profesionāļu komanda, tajā skaitā Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku galvenais režisors Uģis Brikmanis, Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku galvenais mākslinieks Ivars Mailītis, projektētājs Uģis Šēnbergs, būvuzņēmējs SIA "Ekers".