Valdība apstiprina mākslu un kultūras universitāšu padomju locekļus

Darbam JVLMA padomē apstiprināti Helēna Demakova un Timurs Tomsons.

Helēna Demakova Latvijas Kultūras akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā, absolvējusi arī Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultāti angļu un vācu valodas nodaļās. Demakova ir Latvijas Mākslas akadēmijas docente, topošā Laikmetīgās mākslas muzeja starptautiskās ekspertu komisijas locekle, turpina vadīt biedrību "Rīgas Laikmetīgās mākslas satura veidošanai," ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zinātniskās padomes locekle. H.Demakova ir bijusi Latvijas Republikas kultūras ministre, LKA un JVLMA docētāja; Demakovai ir plaša mākslas projektu kuratores un izdevējdarbības pieredze. H. Demakova ir Trīszvaigžņu ordeņa virsniece.

Timurs Tomsons absolvējis Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās. Tomsons ir Kurzemes koncertzāles "Lielais dzintars" valdes priekšsēdētājs; iepriekš bijis Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpilddirektors, vairāku augstskolu vieslektors un starptautisku mūzikas festivālu koordinators. 2020. gadā Liepājas pilsētas dome Tomsonu apbalvojusi ar "Gada Liepājnieks 2020" titulu.

LMA padomē strādās Dita Rietuma un Zane Čulkstēna.

Dita Rietuma Latvijas Universitātē ieguvusi doktora grādu kino un teātra vēsturē un teorijā, stažējusies Ņujorkas Universitātes Tiša Mākslas skolā, Maskavas A.Gerasimova kinematogrāfijas institūtā ieguvusi kinoteorētiķes kvalifikāciju. Dita Rietuma ir Nacionālā kino centra vadītāja, LKA Zinātniskās pētniecības centra pētniece un docente; bijusi laikraksta "Diena" redaktore un žurnāliste, Latvijas Universitātes un Tallinā dislocētās Baltijas Filmu skolas vieslektore, žūrijas locekle dažādos starptautiskos kino festivālos un ar Latvijas filmu industriju saistītu pašmāju padomju locekle. Dita Rietuma ir Eiropas Kinoakadēmijas biedre un Normunda Naumaņa balvas kritikā dibinātāja un žūrijas locekle.

Zane Čulkstēna Kolumbijas Universitātē ieguvusi maģistra grādu mākslu vadībā, Saseksas Universitātē – maģistra grādu mediju un kultūras studijās, savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA) bakalaura grādu ekonomikā un biznesa vadībā. REA Čulkstēna pildījusi arīdzan Studentu asociācijas prezidentes, vēlāk - Absolventu asociācijas valdes locekles pienākumus. Čulkstēna ir Rīga Jūrmalas Mūzikas festivāla vadītāja, cilvēkresursu konsultāciju uzņēmuma ERDA dibinātāja un vadītāja, kim? Laikmetīgās mākslas centra dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.

LKA padomē strādās Inga Jēkabsone un Atis Egliņš - Eglītis.

Inga Jēkabsone absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot sociālo zinātņu bakalaura, maģistra un doktora grādus vadībzinātnē, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā maģistra grādu studiju programmā "Tehnoloģiju tiesības." Jēkabsone ir Rīgas Juridiskās augstskolas docētāja un ārējā eksperte augstākās izglītības un zinātnes jautājumos; bijusi biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas "RISEBA" Informācijas tehnoloģiju un matemātikas katedras vadītāja, bakalaura studiju programmas "Biznesa vadība digitālajā vidē" direktore un maģistra studiju programmas "Lielo datu analīze" direktore, kā arī Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības zinību zinātniskā institūta pētniece un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pasniedzēja. I. Jekabsone ir Latvijas Zinātnes padomes Sociālo zinātņu ekspertu komisijas eksperte.

Atis Egliņš – Eglītis Liepājas Pedagoģijas akadēmijā ieguvis vadībzinību maģistra grādu izglītības vadībā, kā arī otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību – vēstures un sociālo zinību skolotājs; bijis šīs augstskolas Studentu padomes valdes priekšsēdētājs. Egliņš – Eglītis ir Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas vadītāja vietnieks, Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par kultūras jomu pašvaldībā (arī 2025. gada garumā Cēsīs plānoto kultūras norišu programmas "Kultūra galvās, pilīs, sētās" vadītājs). Egliņš – Eglītis iepriekš bijis minētās pašvaldības Administrācijas vadītājs, Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītājs un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas Biznesa inkubatora vadītājs. Egliņš – Eglītis ir docētājs Liepājas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Ventspils Augstskolā un Juridiskajā koledžā, kā arī Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Kultūras pārvalde" Starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītājs.

KM jau informējusi, ka JVLMA padomes locekļu amatu konkursam pieteicās 8 pretendenti, savukārt LMA un LKA padomju konkursos pretendēja pa 12 kandidātiem katrā.

Pretendentu vērtēšana noritēja 3 kārtās: pirmajā kārtā notika iesniegto dokumentu atbilstības un pieteikuma vēstulē sniegtās informācijas saturiskā izvērtēšana, otrajā kārtā iekļuvušie kandidāti tika aicināti uz interviju, kuras laikā atlases komisija padziļināti novērtēja kandidāta atbilstību darbam tajā kultūras augstskolas padomē, uz kuras padomi pretendents kandidē, kā arī aicināja iesniegt prezentāciju ar redzējumu par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē, kā arī par konkrētās augstskolas darbības prioritātēm, noslēdzošajā – trešajā - kārtā tika vērtētas iekļuvušo kandidātu kompetences noteiktajās darba pieredzes jomās.

Iesniegtos pieteikumus mākslu un kultūras universitāšu padomēm vērtēja īpaši izveidota atlases komisija, kuras priekšsēdētājs ir KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos U. Zariņš, komisijas priekšsēdētāja vietniece – KM Nozaru politikas nodaļas vadītāja I. Treija. Citi komisijas locekļi ar balss tiesībām – Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā D. Jansone, KM Personāla nodaļas vadītāja A. Zute, KM Kultūrpolitikas departamenta eksperte L. Rūsiņa, Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģēts pārstāvis T. Jundzis, biedrības "Latvijas Radošo savienību padome" deleģētie pārstāvji – D. Bluķe, H. Matulis un I. Brūvere, kā arī biedrības "Laiks kultūrai" deleģētā pārstāve – M. Lāce un Rīgas valstspilsētas pašvaldības un Rīgas plānošanas reģiona administrācijas kopīgi deleģētā pārstāve R. Logina. Komisijā bez balsstiesībām darbojas neatkarīgie novērotāji un eksperti – LKA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve A. P. Veidemane, LMA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve I. Viese-Vigula, JVLMA studējošo pašpārvaldes deleģētā pārstāve A. Skopane, biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" deleģētā pārstāve A. Birule, Nacionālās kultūras padomes deleģētā pārstāve D. Jurka.

LMA padomes locekļu atalgojums noteikts 1 130 eiro apmērā mēnesī pirms nodokļu nomaksas, JVLMA savukārt – 1234 eiro. Padomju locekļu amata atlīdzība tiek noteikta saskaņā ar katras kultūras augstskolas akadēmiskā personāla vidējo atalgojuma līmeni, padomes locekļa mēneša atalgojums tiek pielīdzināts iepriekšējā gada akadēmiskā personāla vidējā līmeņa atalgojumam atbilstoši Augstskolu likuma 14. panta sešpadsmitās daļas noteiktajam.

Līdz šim Latvija bija viena no nedaudzajām valstīm ES, kur augstskolu iekšējā pārvaldībā nebija paredzēta augstskolas padomes institūcija. Lai Latvijā veidotu mūsdienīgu, efektīvi pārvaldītu augstākās izglītības sistēmu, kas balstīta zinātnē un pētniecībā, orientēta uz izcilību, ir starptautiski konkurētspējīga un stimulē valsts ekonomisko attīstību, š.g. vasarā Saeima pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, kas nosaka jauna augstskolu pārvaldības modeļa ieviešanu.

Augstākās izglītības likums paredz valsts dibinātajās augstskolās ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju - augstskolas padomi. Tā būs koleģiāla augstākā lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši dibinātāja noteiktajai stratēģiskajai specializācijai.

Augstskolas padomes sastāvu veido gan pārstāvji, kurus izvirzījis konkrētās augstskolas senāts, gan tā dēvētie ārējie pārstāvji – sabiedrības vai industriju pārstāvji, kuri nav augstskolas personāla sastāvā un profesionāli saistīti ar darbu augstskolā, bet kuru klātbūtne ļauj augstskolām elastīgāk reaģēt uz ārējām izmaiņām un paplašina stratēģisko redzējumu. Ārējo pārstāvju ievēlēšana notikusi saskaņā ar MK apstiprinātiem noteikumiem, kas garantē procesa caurspīdīgumu un politisko neitralitāti. Katras valsts dibinātas augstskolas padomē strādās arī viens Valsts prezidenta nominēts pārstāvis, kas ļaus skatīties uz nozari, stratēģiski orientējoties uz valsts attīstības mērķiem.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents darbam JVLMA padomē izvirzījis vienu no atzītākajiem Eiropas kamerkoru mākslinieciskajiem vadītājiem Kasparu Putniņu, savukārt augstskolas senāts – akadēmijas profesorus Arti Sīmani un Normundu Vīksni.

LMA padomes sastāvam Valsts prezidents izvirzījis Latvijas Universitātes Lībiešu institūta vadītāju un vadošo pētnieku Valtu Ernštreitu, augstskolas senāts – Finanšu ministrijas finanšu ministra padomnieku budžeta jautājumos Intu Dālderi, un akadēmijas asociēto profesoru Arni Rītupu.

Valsts prezidents darbam LKA padomē izvirzījis bijušo kultūras ministri, Eiropas Parlamenta deputāti Daci Melbārdi, akadēmijas senāts docentu Juri Goldmani un LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošo pētnieci Baibu Tjarvi.