Liepāja saņem Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu

Liepāja konkursa finālā startēja ar koncepciju "(ne)miers", kas ir plaša, daudzveidīgu žanru pārstāvēta piecu līniju programma, lai runātu par svarīgām tēmām un problēmām, kas ir aktuālas gan Liepājai, gan Eiropai kopumā.

Katra no piecām programmas līnijām – "Eiropas sapnis", "Pilsēta paradokss", "Jaunatklāj vietējo!", "Apzinātā mērenība" un "Radošā tālnojauta" – atklāj stāstu, kas cieši saistīts ar Liepāju un tās sasaisti ar Eiropu.

Programmā iekļautas konferences, diskusijas, festivāli, notikumi, nodarbību cikli, radošās rezidences, projektu konkursi, koncerti, izrādes, māksla publiskā telpā, lasījumi, pārgājieni, inscenēti piedzīvojumi dabā, izstādes un notikumi jaunās kultūrvietās, degradētās teritorijās un citi pasākumi. Gan liela mēroga notikumi plašām ļaužu grupām, gan vidēja un arī neliela apjoma pasākumi– aptvertas visas auditorijas – gan kultūras gardēži, gan veidota programma cilvēkiem, kuriem kultūra ikdienā līdz šim nav bijusi tik aktuāla. Ir padomāts arī par cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī par sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām.

Fināla sacensībā Vēju pilsēta konkurēja ar Daugavpili un Valmieru.

Kā preses konferencē uzsvēra Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), šajā sacensībā nav zaudētāju, ir tikai uzvarētāji. Viņš arī pauda cerību, ka visas iesaistītās pilsētas realizēs daļu no iecerētās programmas.

Savukārt Zane Petre, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja sacīja, ka šobrīd Eiropas kultūras galvaspilsētas tradīcija ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš: “Tasir veids, kā mēs, eiropieši, varam viens otru bagātināt un iepazīstināt ar savu kultūru dažādību. Tā ir veids, kā stiprināt Eiropas Savienības vērtības. Šī brīža situācijā vērtības ir kā enkurs, kas Eiropas kuģim palīdz veiksmīgi ceļot trauksmainos laikos. Eiropas kultūras galvaspilsētu iniciatīva mums ļauj satikties, izzināt, mācīties un mijiedarboties, padarot gan mūs pašus, gan Eiropu bagātāku un unikālāku. Esmu pārliecināta, ka šī iniciatīva veicina savstarpēju sapratni un kultūru dialogu starp iedzīvotājiem, kā arī palielina viņu piederības sajūtu Eiropai.”

Visas trīs pilsētas nedēļā no 2. līdz 6. maijam klātienes vizītēs apmeklēja žūrijas delegācija - Beatrise Garsija no Spānijas, Hrvoje Laurenta no Horvātijas un abi Latvijas eksperti - Diāna Čivle un Ģirts Majors, kā arī novērotāju statusā esošie Eiropas Komisijas (EK) un Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji.

Konkursa žūrijā darbojas desmit Eiropas Parlamenta (EP), Eiropas Padomes, EK un Eiropas Reģionu komitejas (ERK) atlasīti eksperti, kā arī divi nacionālie eksperti, kurus izvirzījusi Nacionālā kultūras padome un KM.

Eiropas kultūras galvaspilsētas iniciatīva aizsākta 1985. gadā Grieķijā, pateicoties tā laika kultūras ministres Melinas Merkuri idejai. Iniciatīvai ir divi mērķi - aizsargāt un veicināt kultūru daudzveidību Eiropā un uzsvērt to kopīgās iezīmes, vairojot iedzīvotāju piederības apziņu kopējai kultūras telpai un veicinot kultūras ieguldījumu pilsētu ilgtermiņa attīstībā saskaņā ar to stratēģijām un prioritātēm.

Jau ziņots, ka pirmajā konkursa kārtā savus pieteikumus Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027. gada titulam bija izvirzījušas deviņas Latvijas pilsētas – Cēsis, Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Kuldīga, Liepāja, Ogre un Valmiera. Pēc trīs dienu tiešsaistes prezentācijām 2021. gada jūlija sākumā starptautiska un neatkarīga ekspertu komisija tālākai dalībai konkursā izvirzīja Daugavpils, Jūrmalas, Liepājas un Valmieras pilsētu; Jūrmalas pilsēta 2021. gada rudenī paziņoja par savu izstāšanos no konkursa.

Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu ikgadēji piešķir ne vairāk kā vienai pilsētai katrā no divām ES dalībvalstīm, ņemot vērā īpašā kalendārā noteiktu secību. Šis kalendārs paredz, ka 2027. gadā Eiropas kultūras galvaspilsētas nosaukumu piešķir divām dalībvalstīm – Latvijai un Portugālei. Abas jaunizvēlētās Eiropas kultūras galvaspilsētas pēc žūrijas vērtējuma pretendēs arī uz Melinas Merkuri vārdā nosaukto naudas balvu 1,5 miljonu eiro apmērā.