Kā vēsta festivāla rīkotāji, apmeklētājiem būs iespēja apskatīt trīs vizuālās mākslas izstādes un baudīt Riharda Vāgnera operu "Tristans un Izolde" pasaulslavenu dziedātāju koncertizpildījumā. Opera pilnā atskaņojumā Latvijā izskanēs pirmo reizi pēc 100 gadu pārtraukuma. Savukārt tradicionālajā brīvdabas notikumā Cēsu pils parka estrādē šoreiz uzstāsies Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends.
Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas dienā, 9. jūlijā, pulksten 16 koncertzāle "Cēsis" skanēs Riharda Vāgnera operas "Tristans un Izolde" pilnatskaņojums. Šis ir unikāls notikums, jo pēdējo reizi kas tāds Latvijā noticis 1921. gadā, norāda festivāla organizatori. Pēdējos gados parasti tika atskaņota kāda no operas daļām, turpretī Cēsīs varēs dzirdēt visu uzvedumu, kura mūzika ilgst nedaudz vairāk kā četras stundas. Savukārt divos uzveduma pārtraukumos skatītāji varēs baudīt atspirdzinājumus un maltītes no Cēsu restorānu piedāvājuma.
No ķeltu leģendas pārņemtais Tristana un Izoldes stāsts ir viens no skaistākajiem mīlasstāstiem pasaules mūzikā. Vāgnera jutekliski piesātinātās operas atskaņojums prasa īpašas vokālās, instrumentālās un emocionālās prasmes. Tādēļ Cēsīs to dziedās izcils solistu un instrumentālistu sastāvs. Galvenajās lomās: Eiropas operteātru zvaigzne, vācu tenors Marko Jenčs (Marco Jentzsch) un latviešu operdziedātāja Liene Kinča kā Tristans un Izolde, zviedru mecosoprāns Martina Dike (Martina Dike), vācu basbaritons Olivers Cvargs (Oliver Zwarg) un slavenais latviešu basbaritons Egils Siliņš, kurš jau izsenis zināms kā teicams Vāgnera interprets.
Operas koncertatskaņojumā Cēsīs piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Andris Poga, kurš pēdējos gados Latvijā ar panākumiem iestudējis vairākus Vāgnera opusus. Koncertatskaņojums ir mākslas festivāla "Cēsis 2022" un koncertzāles "Cēsis" sadarbības projekts. Biļetes uz notikumu pieejamas šeit.
Vizuālās mākslas programmā Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 9. jūlija līdz pat 14. augustam būs skatāma laikmetīgās mākslas izstāde "Zilā līča māja". Tās balsts ir Evitas Vasiļjevas un Kaspara Groševa sadarbība, kurā savienojas divas atšķirīgas un vienlaikus radniecīgas mākslinieciskās prakses, kurās būtiskas ir mākslas darbu attiecības ar telpu un tās elementiem.
"Ekspozīciju veidos mākslinieku veidotās skulptūras, instalācijas, lielformāta arhitektoniskas struktūras, video un gleznas, kas apdzīvos Cēsu Laikmetīgā mākslas centra arhitektūru. Projekts sasaucas ar NSRD (Nebijušu sajūtu restaurācijas darbnīcas) bagātīgo un pieblīvēto darbību un idejām par "aptuveno mākslu", pārceļot Hardija Lediņa utopisko Pārdaugavas ainavas zīmējumu "Zilā līča māja" (1984) uz Cēsīm, apņemot visu izstāžu ēku ar iegremdējošu, daudzslāņainu instalāciju. Sajaucot industriālās vides raupjumu ar instalācijas vibrācijām telpā, mākslinieki vēlas šķetināt un savirpuļot mūsdienu un nesenās pagātnes mākslas procesu dzinuļus, kas parādās gan izstādes izpildījumā, gan materiālos un to saspēlē, muzikāli un vizuāli," raksta izstādes veidotāji. Izstādes kuratores – Daiga Rudzāte un Žanete Skarule.
Tāpat no 9. jūlija Cēsu Izstāžu namā būs apskatāma izstāde "Bruno Vasiļevskis. P.S." Tās uzmanības centrā ir viena no spilgtākajām personībām Latvijas 20. gadsimta otrās puses glezniecībā. Ekspozīcija iecerēta ne tikai kā atskats uz Vasiļevska daiļradi, bet arī kā radoša izmeklēšana, tiecoties atklāt viņa gara radiniekus un atstātos nospiedumus Latvijas mākslas ainā. Izstādē līdzās Bruno Vasiļevska darbiem būs skatāmi Imanta Lancmaņa, Jura Pudāna, Maijas Tabakas, Miervalža Poļa, Līgas Purmales, Valda Līcīša, Līvijas Endzelīnas, Daces Lapiņas, kā arī Jāņa Blanka, Zanes Tučas un Jāņa Šneidera darbi. Izstādes kurators – Vilnis Vējš.
Koncertzāles "Cēsis" galerijā būs skatāma Daiņa Pundura izstāde "Lielo dzīvnieku gaidot". Ekspozīcija ir iecerēta kā inscenējums pagātnē nenotikušiem notikumiem. "Tajā keramikas trauki mijiedarbībā ar telpu un notikumiem var kļūt par mediju, sasniedzot ekspresijas intensitāti, kas robežojas ar fiziski sajūtamu klātbūtni," raksta izstādes veidotāji.
Festivāla muzikālā programma turpināsies 5. augustā Cēsu Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajā baznīcā, izskanot koncertam "Hildegardes meditācijas". Tas veltīts Bingenes Hildegardei – viduslaiku vizionārei, mūķenei, dziedniecei un komponistei. Līdzās Hildegardes dziedājumiem koncertā būs arī 12.–13. gadsimta spāņu vokālā mūzika, Kastīlijas valdnieka Alfonso X kompozīcijas, renesanses meistara Orlando Gibonsa opusi, Parīzes Madlēnas baznīcas ērģelnieces Žannas Demesjē mūzika un Arvo Perta sakrālie šedevri. Koncertā piedalīsies vokālā grupa "Putni", ērģelniece Kristīne Adamaite, dziesminiece Anta Eņģele un sitaminstrumentāliste Virdžīnija Laube-Vītiņa. Programmas mākslinieciskā vadītāja ir Antra Dreģe. Biļetes uz notikumu pieejamas šeit.
Savukārt par tradīciju kļuvušais festivāla brīvdabas notikums būs vērojams 7. augustā pulksten 19. Cēsu pils parka estrādē. Apmeklētājus priecēs Raimonds Pauls, Daumants Kalniņš un Latvijas Radio bigbends kopā ar stīgu grupu. Koncertā līdzās Ineses Zanderes dzejas iedvesmotām tarantellām, vīgriežu valšiem, sapņiem, cielavām un cīruļiem būs populāras un sen iemīļotas Maestro dziesmas ar Alfrēda Krūkļa dzeju, klausītāji varēs atsaukt atmiņā balādes ar Imanta Ziedoņa tekstiem, programmā iekļauts arī Raimonda Paula 60. gadu ikoniskais instrumentālais skaņdarbs "Dienvidu akvareļi". Biļetes uz brīvdabas koncertu pieejamas šeit.
Festivāla izskaņā gaidāms arī tā satelītpasākums – audiovizuāla performance "Klusums krīt" ar virtuālu kori, kas norisināsies 12., 13., un 14. augustā. Tas veidots kā veltījums holokaustā iznīcinātajai Cēsu ebreju kopienai. "Klusums krīt" ir lūgšana par mirušajiem ar mūzikas un valodas klātbūtni. Performance noritēs mežā, kurā nacistiskās okupācijas laikā 1941. gada augustā tika nogalināti 200 ebreji. Tās veidotāji – idejas autori Krista Dzudzilo un Reinis Dzudzilo, komponists Krists Auznieks, Jauniešu koris "Kamēr..." un diriģents Aivis Greters.
Kā jau katru gadu, festivālā varēs baudīt arī kino un teātra programmu. Pieminot izcilās kinozinātnieces Valentīnas Freimanes 100 gadu atceres jubileju, apmeklētāji varēs skatīties viņas veidoto četru zviedru kino klasikas filmu izlasi, kura līdz šim vēl nav izrādīta. Tāpat iecerēts teātra izrāžu cikls Grand Prix. Informācijai par kino un teātru programmas norises laikiem interesenti aicināti sekot līdzi festivāla mājaslapā.
Mākslas festivāla "Cēsis 2022" biļetes būs iespējams iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā. Festivāls norisināsies no 9. jūlija līdz 14. augustam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
