Teātra režisore Māra Ķimele runā atklāti un neslēpj bažas par latviešu tautas nākotni, norādot, ka bez mākslas patērēšanas nākotnē no latviešiem nekas jēdzīgs pāri nepaliks. Un par atslēgu mūsu tautas izdzīvošanai režisore uzskata atbrīvošanos no mūžīgā kalpu sindroma un atgriešanos pie aktīvas dzejas un mūzikas piedzīvošanas. Ķimeles jaunākais veikums ir “Punctum” festivāla kulminācija – latviešu trimdas dzejniekam Linardam Taunam veltītais dzejkoncerts "Mūžīgais mākonis", kurā mūsu izcilā modernista dzeju interpretēs mūziķi Jānis Šipkēvics un Sniedze Prauliņa un aktieri Kaspars Znotiņš un Kaspars Aniņš.
"Delfi" arhīva raksts.
Mēs satikāmies ar Māru Ķimeli lietainā pēcpusdienā, lai pārrunātu, kāpēc ir svarīgi iestudēt dzeju, vai ir pareizi nojaukt pieminekli Pārdaugavā un kāpēc mēs no Imanta Kalniņa neprasām to pašu, ko sagaidām no Vladislava Nastavševa.
Savulaik dzejnieks Aivars Eipurs kādā pasākumā izteicās, ka dzeja ir jāraksta, lai nebūtu kara, bet filozofs Teodors Adorno savukārt apgalvoja, ka dzeja pēc Aušvicas nav iespējama. Kāds ir jūsu skatījums – vai dzeja šobrīd ir iespējama un vajadzīga?
No emocionālā skatpunkta varētu šķist, ka dzejai vispār nav vietas. Jebkuram cilvēkam, kas pieslēdzas šīm šausmām, uztvere nobloķējas. Taču pasaule mums apkārt un arī mūsos pašos turpina eksistēt. Katrs cilvēks reaģē atbilstoši savam jūtīgumam, un tas rada izpausmi attiecībā uz notiekošo. Tā var būt jebkādā veidā – gan dzejā, gan mūzikā. Kādā tas atmodina sāpes, kādā varbūt mīlētspēju. Tas nekad neapstāsies, jo mēs esam dzīvas būtnes, un mūs, kas esam tik tuvu šim karam, tas skar sāpīgāk un dziļāk. Man arī negribas teikt, ka mēs tik asi reaģējam tāpēc, ka baidāmies no krievu armijas iebrukuma pašu zemē. Vienkārši ciešanu vilnis mūs sasniedz šī tuvuma dēļ. Arī Kultūras akadēmijā ir ukraiņu studenti, tikai meitenes, jo puiši, kā zināms, karo. Viņas turpina mācīties aktiermākslu, jo katrā no mums dzīvo ticība, ka tas viss beigsies, un mēs nedrīkstam pārtraukt savu ikdienas dzīvi. Es ceru, ka dzīvība un līdz ar to arī radīšana nav apturama.
Vai māksliniekam ir jādodas karā, vai arī jākaro ar mākslas līdzekļiem?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!