Mūsdienās, kad jebkurš notikums uzreiz tiek dokumentēts ar viedtālruņu kamerām, grūti iedomāties, ka pagātnē ir palikuši daudzi īpaši notikumi, cilvēki, dzīvesveida parādības un prasmes, kuras netika dokumentētas un tādēļ nekad nebūs vizualizējamas. Tādēļ LNVM un citu atmiņas institūciju krājumā saglabātie agrīnie etnogrāfiskie fotouzņēmumi ir unikālas liecības, kas ne tikai rāda jau zudušās tradicionālās kultūras liecības, bet arī vēsta par nacionālās pašapziņas tapšanu un etnogrāfisko pētījumu aizsākumu Latvijā 19.–20. gadsimta mijā. Vienlaikus fotoetnogrāfijas veidošanās stāsts ir arī liecība par izcilām personībām Latvijas fotogrāfijas vēsturē.
19. gadsimta otrajā pusē, kad Eiropā sākās nacionālo kustību uzplaukums, folklora, svētku tradīcijas, prasmes un arī lietiskais kultūras mantojums, tostarp tradicionālais apģērbs kļuva par vienu no svarīgākajiem jauno kultūras nāciju identitātes stūrakmeņiem. Savukārt 1839. gadā izgudrotā fotogrāfija bija efektīvs instruments šī mantojuma dokumentēšanai un popularizēšanai.