Jaunās muzeja ēkas arhitekts ir Klauss Šūverks, un tā kopējā platība ir 54 600 kvadrātmetru . Jaunajā ēkā apmeklētājiem pastāvīgajā ekspozīcijā būs iespēja iepazīties ar 6500 dažādiem artefaktiem, mākslas darbiem, dizaina priekšmetiem un citiem objektiem. Plānots, ka pirmajā gadā pēc atvēršanas to apmeklēs viens miljons interesentu.
Skatītāji muzejā var aplūkot mākslas, amatniecības un dizaina objektus no senatnes līdz mūsdienām. Galvenais akcents, protams, ir norvēģu mantojums, bet ne tikai - izstādēs redzami arī pasaules mākslas šedevri vai to replikas. Ekspozīcijā aplūkojami tādu klasiķu kā romantisma laika gleznotāja Johana Kristiana Dāla, vienas no retajām 19. gadsimta sievietēm gleznotājām – Harietas Bakeres darbi, Gustava Vīgelanda skulptūras, bet atsevišķa telpa atvēlēta pasaulē visslavenākajam norvēģu gleznotājam Edvardam Munkam, pēc ilgāka pārtraukuma publikai piedāvājot aplūkot vienu no gleznas "Kliedziens" versijām, kā arī citus viņa darbus.
Starptautisku uzmanību jau ieguvusi sāmu mākslinieces Maretas Annes Saras instalācija no 400 ziemeļbriežu galvaskausiem, kas apmeklētājus sagaida jau uzreiz pie muzeja ieejas. Tas nav jauns darbs, bet ticis īpaši radīts, lai paustu protestu pret norvēģu un Norvēģijas valdības attieksmi pret sāmu tautu, kas dzīvo Skandināvijas ziemeļos un gadsimtiem ilgi nav tikusi uzskatīta par līdzvērtīgu. Kā norādījis muzeja kuratore Randi Gūda (Randi Godø), ekspozīcijai ir jāatklāj Norvēģijas kultūras dažādie aspekti un daudzveidība.
Tāpat muzejā aplūkojama Norvēģijas dizaina un arhitektūras mantojuma ekspozīcija, tai skaitā Norvēģijas karalieņu tērpi un pasaulē viszināmākās norvēģu popgrupas "a-ha" skatuves kostīmi.
Muzejā centrālā telpa ir īpaša Gaismas zāle – apjomīga izstāžu zāle, kas arī ārēji ir pamanāmākā ēkas daļa. Izstāžu telpas apjoms ir 2400 kvadrātmetru, griestu augstums septiņi metri. Telpu apgaismo 9000 LED-lampas. Gaismas zāles ārsienas veidotas no marmora stikla. Tas ir īpašs materiāls, kas ļauj iekļūt telpā dienasgaismai, taču tas nav pilnīgi caurspīdīgs. Diennakts tumšajā laikā šī muzeja daļa tiek izgaismota, tādējādi piešķirot fasādei atšķirīgu raksturu un caurspīdīguma efektu. Pirmā izstāde Gaismas zālē ir veltījums norvēģu laikmetīgajai mākslai.
Norvēģijas pirmais publiskais Nacionālais muzejs tika atklāts vēl 1837. gadā. Nacionālais mākslas, arhitektūras un dizaina muzejs ir dibināts 2003. gadā, apvienojot jau minēto Nacionālo mākslas muzeju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, Laikmetīgās mākslas muzeju un Nacionālo arhitektūras muzeju. Jaunā muzeja projekts tika iecerēts jau 90. gados, bet Norvēģijas valdība lēmumu par jaunās muzeja ēkas celtniecību pieņēma 2008. gadā. Jaunā muzeja tapšana šo gadu laikā izmaksājusi 605 miljonus eiro.
Muzejs atrodas Oslo centrā, Rātslaukumā jeb Rådhusplassen.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
